Kamēr tiek ziņots, ka vienošanās par vismaz dažām darījuma sastāvdaļām varētu būt cieša, ASV amatpersonas un citas ieinteresētās puses lielu daļu trešdienas pavadīja, gaidot ziņu no Izraēlas, kur tiek ziņots, ka turpinās iekšējās diskusijas. Baidena administrācijas augstākās amatpersonas šonedēļ paziņoja, ka ASV ir iesaistījušās “stundu pēc stundas” sarunās par ķīlnieku atbrīvošanu ar Izraēlu un Kataras valdību, kas darbojas kā Hamas starpnieks.
Taču arābu diplomāts un citi, kas bija pazīstami ar sarunām, kuri visi vēlējās palikt anonīmi par jutīgajām sarunām, brīdināja, ka pašlaik apspriestā vienošanās var sabrukt, kā tas ir noticis ar citām līdz šim. Iepriekšējos priekšlikumos ir noteikti daži no tiem pašiem parametriem, ar dažādu iesaistīto ķīlnieku skaitu un nosacījumiem viņu atbrīvošanai. Diplomāts sacīja, ka par jaunākajām iezīmēm ir panākta vienošanās tikai “vispārīgi”.
“Mums šodien jādzird atbilde,” sacīja diplomāts. Ja izraēlieši piekritīs, “tas notiks ātri”. “Ja viņi atteiksies, mēs atkal saskarsimies ar viņu.”
Cerams, ka vienošanās par vienošanos par vismaz daļu ieslodzīto atbrīvošanu varētu novest pie turpmākām sarunām par atlikušo Gazā ieslodzīto atbrīvošanu. Hamas jau iepriekš bija norādījis, ka turēs izraēliešu militāros ķīlniekus, kuru skaits tiek lēsts desmitiem, ko acīmredzot izmantos atsevišķās Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu kaujinieku apmaiņā.
Premjerministra Benjamina Netanjahu birojs un citi viņa kara kabineta locekļi trešdien atteicās komentēt iespējamo ķīlnieku darījumu.
Runājot no militārā objekta Izraēlas dienvidos, Netanjahu sacīja: “Gazā nav vietas, kur mēs nesasniegsim. Hamas slepkavām nav ne slēptuves, ne patvēruma, ne patvēruma. …ķīlnieki tiks atbrīvoti un Hamas tiks iznīcināts.
Prezidents Baidens pēc atkārtotas sarunas otrdien ar Netanjahu žurnālistiem par iespējamo ķīlnieku atbrīvošanu sacīja: “Es esmu runājis ar iesaistītajiem cilvēkiem katru dienu. Es domāju, ka tas notiks.” Jautāts, vai viņam ir vēstījums ģimenēm, kuras gaida ziņas par gūstekņiem, no kuriem deviņi, domājams, ir Amerikas pilsoņi, kā arī ASV pastāvīgais iedzīvotājs, Baidens sacīja: “Pagaidiet. Mēs nākam.”
Kopš Hamas uzbrukuma 7.oktobrī ieslodzītie tika pārvesti no Izraēlas uz Gazu, ir iesaistīti vairāki sarežģījoši faktori. Sarunas. Ne Izraēla, ne Amerikas Savienotās Valstis tieši nerunā ar Hamas, pat ja tiekas vecākie sarunu vadītāji no visām pusēm Doha, Kataras galvaspilsēta. Tomēr amatpersonas norādīja, ka tika panākts ievērojams progress, kad CIP direktors Viljams Bērnss un viņa Izraēlas kolēģis, Mossad direktors Deivids Bārnea, pagājušās nedēļas beigās tur netieši tikās ar Hamas politiskajiem līderiem.
Taču notikumi uz vietas Gazā ietekmēja arī kaujinieku sadarbības apjomu. Izraēla noraidīja starptautiskos aicinājumus to darīt Pārtraukt tās ofensīvas operācijas, tostarp tūkstošiem gaisa uzlidojumu iespējamajiem Hamas objektiem un kaujiniekiem, kā arī sauszemes operāciju, kurā spēki pārvietojas no vienas ēkas uz ēku pāri blīvi apdzīvotajai joslas ziemeļu daļai.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome trešdien apstiprināja rezolūciju, kas aicina uz “steidzamu un ilgstošu humanitāro pamieru” un visu ķīlnieku atbrīvošanu. Padomei četras reizes nav izdevies pieņemt rezolūcijas, lai apturētu vai vismaz uz laiku apturētu kaujas pēc tam, kad ASV vai Krievija uzlika tām veto kā nepietiekamām. Abas valstis kopā ar Lielbritāniju trešdien balsojumā atturējās.
Ārējiem un Rietumu medijiem ir tikai ļoti ierobežots skatījums uz to, kas notiek Gazas joslā – lai gan gandrīz visi piekrīt, ka karš ir humanitāra katastrofa civiliedzīvotājiem. Pēdējās dienās Izraēlas spēki ir pārvietojušies, lai aplenktu Al-Shifa slimnīcu, lielāko Gazas medicīnas iestādi, kuru, kā apgalvo IDF un ASV, Hamas izmanto kā galveno militārās vadības un kontroles objektu un ieroču noliktavu.
Izraēla saka, ka tā ļoti rūpīgi nenodara kaitējumu pacientiem un citiem civiliedzīvotājiem, savukārt ASV vairākkārt brīdinājušas, ka slimnīcām nevajadzētu uzbrukt. Gazas iedzīvotāji un vietējie veselības aprūpes darbinieki sacīja, ka, pastiprinoties Izraēlas uzbrukumiem, civiliedzīvotāji ar smagiem un hroniskiem ievainojumiem mirst.
Hamas sacīja sarunu dalībniekiem, ka tā nekontrolē visus ķīlniekus un nezina to atrašanās vietu, no kuriem dažus turot Palestīnas Islāma džihāds, vēl viens Gazas joslas kaujinieku grupējums. ASV amatpersonas sacīja, ka bija nepieciešama “nozīmīga” vairāku dienu pauze, lai savāktu ķīlniekus, lai tie tiktu atbrīvoti un organizētu viņu drošu pāreju.
Izraēla līdz šim ir piekritusi tikai vairākas stundas dienā “drošai pārejai” pa diviem galvenajiem ceļiem, lai civiliedzīvotāji varētu ceļot uz dienvidiem no Gazas ziemeļu daļas, kur ir koncentrētas kaujas, un noteiktos rajonos, lai nodrošinātu humānās palīdzības piegādi. Apvienoto Nāciju Organizācija un Palestīnas Sarkanā Pusmēness biedrība paziņoja, ka jau vairāk nekā nedēļu nav spējuši sniegt palīdzību ziemeļiem.
Izraēla sacīja, ka ķīlnieku atrašanās vietas noteikšana bija viens no operācijas mērķiem, lai nodrošinātu Šifas slimnīcu, taču trešdien neviens tur nebija atrasts.
IDF pārstāvis pulkvežleitnants Ričards Hehts trešdienas sākumā sacīja CNN, ka “šī misija” Al Šifā “nebija vērsta uz ķīlniekiem”. Mēs koncentrējāmies uz izlūkdatu ieviešanu un dažu iespēju demontāžu, par kurām mums bija informācija. Tā bija ļoti mērķtiecīga lieta, un mēs ļoti uzmanīgi devāmies uz slimnīcu. Hehts sacīja, ka tiks “izlaista plašāka informācija par to, ko mēs atradām”.
Pēc Izraēlas Ārlietu ministrijas datiem, kopš 7.oktobra uzbrukuma aizturēti aptuveni 240 cilvēki, tostarp 26 valstu pilsoņi. Trešdien sociālajā tīklā Facebook publicētajā ziņojumā premjerministra sieva Sāra Netanjahu aicināja pirmo lēdiju Džilu Baidenu “kā māti” palīdzēt viņus atbrīvot. Viņa piebilda, ka starp gūstekņiem bija nebrīvē dzimis bērns un 10 mēnešus vecs zēns, “kuri tika nolaupīti, pirms viņš pat iemācījās staigāt vai runāt”.
“Mums ir jārunā šo bērnu vārdā,” Sāra Netanjahu rakstīja Džilai Baidenai vēstulē, kuru viņa, kā ziņots, nosūtīja arī Francijas prezidenta Emanuela Makrona, Lielbritānijas premjerministra Riši Sunaka un citu sievām. “Mums ir jāpieprasa viņu un visu aizturēto tūlītēja atbrīvošana… Šiem bērniem ir vajadzīga mūsu palīdzība.
Izraēlas plašsaziņas līdzekļos izskanējušās spekulācijas, ka pirmie tiks atbrīvoti ārzemnieki, radīja sāpīgu dilemmu ķīlnieku ģimenēm, jo daudzi teica, ka atbrīvošanas rīkojums iedragās viņu prasību pēc katra ķīlnieka atgriešanas.
“Šī izvēle, kas ir teroristu interesēs, ir atgriezusies, lai mūs vajā no cita vēsturiska laika,” sacīja Kinnerets Šterna, runājot par ebreju ieslodzīto sadalīšanu grupās, kas tika nosūtītas uz gāzes kamerām. un citi. Uz piespiedu darba nometnēm.
Stērns, kura brālēns Morans Janai bija starp nolaupītajiem, trešdienas pēcpusdienā runāja forumā Telavivā ķīlnieku ģimenēm, pirms pievienojās vismaz 100 ķīlnieku radiniekiem piecu dienu gājienā uz premjerministra biroju Jeruzalemē. Tur viņi plāno pieprasīt valdības rīcību, lai nodrošinātu ieslodzīto atbrīvošanu, pat uz Izraēlas cietumos esošo palestīniešu atbrīvošanas rēķina, tostarp vīriešus, kuri bija tieši saistīti ar uzbrukumu, kurā 7. oktobrī gāja bojā vismaz 1200 izraēliešu. .
Šī ziņojuma tapšanā piedalījās Šira Rubina Telavivā.
