Aizsardzības ministrs Hanno Pefkors (reformists) piektdien sacīja, ka visas Eiropas interesēs ir, lai ES sniegtu savu ieguldījumu plānotās Baltijas aizsardzības līnijas atbalstīšanā.
Līnija virzīsies ziemeļu-dienvidu virzienā no Igaunijas līdz Lietuvai, kur tā sastaptos ar Polijas aizsardzības līnijas ekvivalentu, ko radīja mainīgā drošības situācija.
Ministrs ar saviem paziņojumiem nāca klajā saistībā ar piektdien Daugavpilī, Latvijā, notikušo tikšanos ar Lietuvas, Polijas, kā arī Latvijas kolēģiem.
Četrinieki pārrunāja iespējamo ES finansējumu Baltijas aizsardzības līnijai.
“Baltijas aizsardzības līnijas iniciatīva ir sācies labi, jo nepieciešamību pēc tās piekrīt sabiedrotie Baltijas jūras reģionā,” sacīja ministrs.
“Mums ir ļoti svarīgi koordinēt savas aktivitātes ar Poliju, taču mēs redzam arī sadarbības iespēju ar Ziemeļu sabiedrotajiem, īpaši Somiju,” paziņojumā presei turpināja ministrs Pefkors.
“Nepieciešamība pēc aizsardzības līnijas izriet no drošības situācijas un atbalsta NATO jauno priekšējās aizsardzības koncepciju. Vienlaikus tā stiprina ES drošību un tās robežu militāro aizsardzību, tāpēc skaidri redzam, ka arī ES var atbalstīt. projektu finansiāli,” viņš piebilda.
Baltijas aizsardzības līnija būtībā ir lauka nocietināšanas pasākumu un šķēršļu komplekss, kas paredzēts aizsardzības vienību darbības atbalstam atbalsta punktos, nepieciešamības gadījumā apturēt ienaidnieka spēku virzību.
Objekti paliks izkaisīti pa ainavu, ņemot vērā ienaidnieka kustības un vides analīzi, kā arī aizsardzības spēku kaujas plānus.
Šā gada sākumā Baltijas valstu aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par aizsardzības līnijas izveidi gar to robežām ar Krieviju un Baltkrieviju tuvākajos gados.
Līnija sastāvēs no dažādām aizsardzības struktūrām, lai vajadzības gadījumā atturētu un aizsargātos pret militāriem draudiem.
Maijā Polija paziņoja par līdzīgu projektu ar nosaukumu “Austrumu vairogs”.
Paralēli Eiropas Savienība pēta kopīgas aizsardzības iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt tās dalībvalstu drošību.
Piektdienas tikšanās laikā aizsardzības ministri arī guva pārskatu par Ukrainas pieredzi tās aizsardzības struktūru veidošanā, kā arī apmeklēja Latvijas aizsardzības objektus Selinas reģionā.
Baltijas aizsardzības līnijas izveide Igaunijā tika plānota trīs posmos.
Pirmajās divās kārtās tiks izveidoti 40 atbalsta punkti un 12 uzglabāšanas laukumi ar pilnu infrastruktūru, bet trešajā posmā – astoņi papildu atbalsta punkti.
Šo aizsardzības struktūru koncepcija seko NATO samitā Madridē 2022.gadā panāktajai vienošanās, kurā uzsvērts, ka sabiedrotie ir jāaizstāv no pirmās arēnas, atbilstoši jaunajiem reģionālajiem aizsardzības plāniem.
Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs (RKIK) ir noslēdzis līgumus par izolācijas materiālu iegādi, un šobrīd notiek bunkuru prototipu izstrāde.
—
Sekojiet ERR jaunumiem Facebook un twitter Un nekad nepalaidiet garām atjauninājumus!
