Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija lūdz Eiropas Savienību piedalīties “Baltijas aizsardzības līnijas” finansēšanā
Lasīšanas laiks: 2 minūtes
Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija meklē finansiālu atbalstu no Eiropas Savienības, lai izveidotu koordinētu militāro nocietinājumu tīklu pie robežām ar Krieviju un Baltkrieviju.
“Drošības situācija prasa visaptverošu aizsardzību,” sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs Hannu Pefkurs, piebilstot, ka “Baltijas aizsardzības līnija atbalsta NATO priekšējo aizsardzību un ir ļoti svarīga ES drošībai, un mēs uzskatām, ka ES ir jāpalīdz to finansēt pūles.
Baltijas aizsardzības līnijas mērķis ir uzlabot reģionālo drošību un stiprināt NATO austrumu flangu. Sākotnēji Baltijas valstis šos pasākumus ierosināja janvārī, pirms Polija maijā atklāja savu paralēlo “Austrumu vairoga” projektu, un šie pasākumi ir vērsti pret pieaugošiem Krievijas un Baltkrievijas militārajiem draudiem. Palielinoties bažām par drošības apdraudējumiem, drīzumā plānots sākt abu projektu būvniecību.
Jauni nocietinājumu projekti: Baltijas aizsardzības līnija, Austrumu vairogs
Piektdien, 27.septembrī, Daugavpilī, Latvijas dienvidaustrumos, tikās Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministri, lai apspriestu ES finansējumu. Kopīgajā paziņojumā ministri atzīmēja, ka “pieaug ārējie draudi Baltijas un Polijas robežai”, nocietinājumus padarot par NATO prioritāti. Krievijas karš Ukrainā uzsver nepieciešamību pēc fiziskiem šķēršļiem pat progresīvas karadarbības laikmetā, norāda aizsardzības ministri.
Neprecizējot finansiālās palīdzības apjomu, ko viņi lūgs no ES, ministri kopīgajā paziņojumā norādīja, ka “Krievijas karš pret Ukrainu parādīja, ka fizisku šķēršļu radīšana atklātā reljefā bez dabiska aizsardzības seguma ir izšķiroša pat tehnoloģiski attīstītā karā.”
Igaunija ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju plāno uzcelt 600 patversmes gar 333 kilometrus garo robežu ar Krieviju. Paredzams, ka trīs fāžu projekts, kas tiks uzsākts 2025. gadā, izmaksās 60 miljonus eiro, lai gan būvniecība uz privātās zemes varētu izraisīt aizkavēšanos. Polija plāno nodot ekspluatācijā Austrumu vairogu, kura izmaksas būs 2,3 miljardi eiro līdz 2028. gadam, savukārt Lietuvas robežas nocietinājumi izmaksās 300 miljonus eiro.
NATO Austrumu stratēģija: vienota reakcija uz pieaugošo spriedzi
Šīs aizsardzības līnijas ir daļa no plašākas NATO stratēģijas, lai stiprinātu savu klātbūtni austrumos, pieaugot spriedzei ar Krieviju. Karš Ukrainā un Krievijas aktivitātes Baltkrievijā un Kaļiņingradā bija viens no iemesliem, kas mudināja NATO dalībvalstis austrumos pievērsties atturēšanai.
Miera laika nocietinājumi neietvers tādus ofensīvus pasākumus kā mīnas vai dzeloņstieples, bet tā vietā koncentrēsies uz bunkuriem, barikādēm un noliktavām, lai atbalstītu karaspēka izvietošanu.
ES finansējuma nodrošināšana ir būtisks nākamais solis. Atbalstītāji norāda, ka šie projekti ne tikai stiprina NATO aizsardzību, bet arī ES drošību, pārliecinoši pamatojot Briseles finansiālo atbalstu.
Čehijas “krīzes menedžeris” Sikela vada ES reakciju uz Ķīnas iniciatīvu “Belt and Road”.
