Igaunijas ekonomika jau pusotru gadu atrodas recesijā, taču darba tirgus rādītāji līdz šim ir bijuši labāki, nekā gaidīts, un labāki, nekā liecina iepriekšējo ekonomisko krīžu pieredze, teikts trešdien publicētajā paziņojumā presei.
Darbavietu skaits gan apstrādes rūpniecībā, gan būvniecībā jau kādu laiku ir samazinājies, taču pakalpojumu sektors kopumā ir palīdzējis noturēt augstus nodarbinātības rādītājus. Paredzams, ka Igaunijas ekonomika drīz sāks atveseļoties, taču nav sagaidāms, ka tas notiks ātri, un, ja darbaspēka izmaksas turpinās strauji pieaugt, darba atrašana, visticamāk, kļūs grūtāka.
“Reģistrācijas dati liecina, ka nodarbinātība sasniedza maksimumu 2022. gada otrajā pusē un ka kopš šīs vasaras tas sāka ik gadu samazināties,” atzīmēja Susars. “Ņemot vērā recesijas apmēru, kad IKP ir samazinājies par 4,1%, salīdzinot ar savu maksimumu, darbinieku skaita samazināšanās līdz šim ir bijusi ļoti ierobežota. Ir arī citas pazīmes, kas liecina, ka darba tirgū gaidāma turpmāka lejupslīde, un darba devēju prognozes par pieņemšanu darbā tagad… Pesimisms ir palielinājies visa gada garumā, un Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fondā izsludināto vakanču skaits tagad ir zemāks par vēsturiski vidējo (Totokasa,EUIF).
Zems bezdarba līmenis saglabājies ļoti ilgu laiku, taču Igaunijas Statistikas departamenta darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka šī gada otrajā ceturksnī tas strauji pieauga. Taču bezdarbnieku skaits pieauga galvenokārt tāpēc, ka pieauga strādāt gribētāju īpatsvars.
Bezdarba līmenis vasaras mēnešos turpināja pieaugt, augustā sasniedzot 7,6 procentus, liecina Eurostat publicētie dati. Kopš maija ir pieaudzis arī reģistrētais bezdarba līmenis.
“Darba meklētāju skaita pieaugums un pieejamo darba vietu skaita samazināšanās nozīmē, ka palielinās konkurence uz darba vietām, un līdz ar to ir mazāks spiediens uz algām,” skaidroja Susar. “Aptaujas dati liecina, ka arī darba devēji jūt, ka darbaspēka trūkums ir samazinājies.”
Igaunijas mēneša vidējās bruto algas pieaugums paātrinājās 2023. gada pirmajā pusē, taču to veicināja straujš pedagogu minimālās algas pieaugums, iekšējās drošības paaugstināšana, kā arī jauns koplīgums veselības aprūpes nozarē. Algu pieaugums privātajā sektorā 2. ceturksnī nedaudz palēninājās, taču saglabājās straujš, ņemot vērā notiekošo recesiju, kas Igaunijā ir palielinājusi darbaspēka izmaksas attiecībā pret IKP.
“Straujais darbaspēka izmaksu pieaugums var apdraudēt eksportējošo uzņēmumu konkurētspēju, jo darbaspēka izmaksas veido lielāko daļu no ražošanas izmaksām,” brīdināja Igaunijas Bankas ekonomists.
“Tomēr darbaspēka izmaksu pieaugums ražošanā Igaunijā kopš pirmskara nav bijis būtiski lielāks kā Latvijā un Lietuvā. [COVID-19] Viņa turpināja: “Vismaz ļoti vispārīgā nozīmē dati neliecina, ka algu izmaksas ir padarījušas ražošanas uzņēmumus mazāk konkurētspējīgus salīdzinājumā ar pieaugumu Polijā un dažās citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs.” uzņēmumiem šajās valstīs.
—
Sekojiet ERR jaunumiem Facebook Un Twitter Un nekad nepalaidiet garām atjauninājumus!
