Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa atkāpās no Baltijas valsts līdera amata, lai kļūtu… Eiropas Savienības ārpolitikas vadītājs Vēlāk šogad.
Igaunijas pirmā premjerministre Kallasa pirmdien īsas tikšanās laikā galvaspilsētas Tallinas prezidenta pilī iesniedza oficiālu atlūgumu prezidentam Alaram Karisam.
Igaunija Kalas vadībā, 47 gadi, bija viena no Spēcīgākie Ukrainas atbalstītāji Eiropā Pēc pilnīgas Krievijas iebrukuma 2022. gada februārī. Viņa aizstāj spāni Hosepu Borelu, kurš ES ārpolitikas vadītāja amatā ir bijis kopš 2019. gada.
Paziņojumā Karess rezumēja Kallasa trīsarpus gadus, kas pavadīti 1,3 miljonu iedzīvotāju valsts vadībā, sakot: “Tas bija krīžu, pavērsienu (piemēram,) koronavīrusa, ekonomiskās lejupslīdes un karš Eiropā, kad Krievija iznīcināja mūsu iepriekšējo drošības tēlu.” Ar savu agresiju Ukrainā.
Premjerministra solis izraisīja Kallasa trīs partiju koalīcijas valdības atkāpšanos, ko veidoja centriski labējā Reformu partija, Sociāldemokrātiskā partija un liberālā partija Igaunija 200. Valdība turpinās darboties kā pagaidu valdība līdz jaunās valdības zvēresta nodošanai, iespējams, augusta sākumā.
Pirmdien pēdējā aizejošās valdības sēdē Kallasa uzsvēra savas valdības centienus stiprināt NATO kaimiņvalsts Krievijai Igaunijas drošību.
“Mēs esam ieguldījuši valsts aizsardzībā vairāk nekā jebkad agrāk un palielinājuši ikgadējo aizsardzības budžetu līdz 1,4 miljardiem eiro (apmēram 1,5 miljardiem dolāru), kas veido 3% no IKP,” sacīja Kallass, piebilstot, ka pēdējo divu gadu laikā valdības aizsardzības budžets ir pieaudzis par aptuveni 70%. “Šie lēmumi palīdz nodrošināt, ka Igaunija ir stingri aizsargāta un droša dzīvesvieta.”
Reformu partija 29.jūnijā paziņoja, ka ir izvēlējusies veterānu partijas biedru Klimata ministre Kristīne Mišela Kā premjerministra kandidāts Kallasa vietā, kurš pagājušajā nedēļā pārstāvēja Igauniju NATO samitā Vašingtonā. Kallasa vadībā Reformu partija guva pārliecinošu uzvaru 2023. gada vispārējās vēlēšanās, un tai ir premjerministra amata mandāts.
Valdības sastāvs, visticamāk, paliks nemainīgs, taču Mihals, kurš ir paredzēts arī Kallasa vietā Reformu partijas vadītāja amatā, pašlaik risina sarunas gan ar sociāldemokrātiem, gan ar Igaunija 200, lai pārskatītu pašreizējo četru gadu valdības programmu. ka trīs puses sākotnēji vienojās publiski.
Kārisam un parlamentam ar 101 vietu jeb Riigikogu, kur koalīcijai ir ērts vairākums, ir jāapstiprina Mihala kandidatūra Igaunijas augstākajam amatam. Klimata lietu ministrs viņš bija kopš pagājušā gada aprīļa. 49 gadus vecais bijušais ekonomikas un tieslietu ministrs kopš 90. gadu beigām darbojas Igaunijas galvenajā politiskajā institūcijā Reformu partijā.
Mihala ir pazīstama ar savu ilgo un atzinīgo politisko karjeru, kas koncentrējās uz Igaunijas iekšējām lietām, bet tai nebija starptautiskas pieredzes – krasi pretstatā Kallasai, kura izcēlās starptautiskajās arēnās, bet iekšpolitikā nepārprotami atradās ārpus savas komforta zonas, kas noveda pie nozīmīgas viņas popularitātes kritums igauņu vidū Pēdējā gada laikā.
