Pietiek paskatīties, kas Latvijā notiek pēdējos mēnešos. Latvija ir bijusi un joprojām ir gandrīz pakļauta kara laika ierobežojumiem. Igauņi bija uzjautrināti, kad janvāra vidū Latvijas valdība nolēma, ka tās iedzīvotāji atkal var lielveikalos iegādāties sērkociņus, sniega lāpstas un zeķes. Visas preces ir uzskaitītas kā preces, kuras kādu laiku netiks pārdotas. Līdz februāra vidum Latvijas valdība saprata, ka bargajos ziemas apstākļos valsts mēroga nakts komandantstunda ir blēņas.
Blakus tumšajām Latvijas pilsētām Igaunija parādās kā pasaku zeme, ko klāj spožas gaismas. Otepē un Pērnava ar atvērtajām spa, nemaz nerunājot par veikaliem un restorāniem, atrodas tikai 50 kilometru attālumā no Latvijas robežas. Dzīve praktiski nav ierobežota. Šī brīnumzeme bija mūsu izvēle šajā ziemā, un tai ir sekas. Abi noteikti ir pozitīvi un negatīvi.
Kopš Jaunā gada mūsu inficēšanās līmenis praktiski nav mainījies, savukārt citām provincēm ir izdevies īslaicīgi nomākt vīrusu ar radikāliem pasākumiem. COVID-19 skaitļi Igaunijā ir vieni no nabadzīgākajiem Eiropā. Simtiem ir pakļāvušies vīrusam. Bet tā bija Igaunijas izvēle un atbildība.
Arvien ietekmīgākā Vācijas valdība ceturtdien nolēma, ka sabiedrībai jāsasniedz skaidrs digitālais mērķis. Samazināt 14 dienu gadījumu likmi līdz 35 uz 100 000 iedzīvotājiem. Skolas, kultūras iestādes un sporta iespējas paliks slēgtas, savukārt vāciešiem pie friziera būs atļauts doties no 1. marta, bet Vācijas pilsonis, kas slīkst biezos matos, tiek uzskatīts par apvainojošu.
Atkal izklausās interesanti, ja mēs to skatāmies no Igaunijas, savukārt vāciešiem ir tiesības izlemt, kā viņu lietas tiek organizētas. Ja viņi patiešām uzticas aizejošajai kanclerei Angelai Merkelei, kura ir teikusi, ka tuvākajos mēnešos un vasarā var būt (!) Jauna mutēta vīrusa forma, tad vācieši var justies drošāk meklēt patvērumu mājās. Vācija ir izaicinājusi citas Eiropas valstis sava veida sacensībās, kas par katru cenu var panākt viņu lietu likmi par viszemākajām izmaksām.
Tomēr esam nonākuši arī pie sava veida krustojuma Igaunijā. Pēdējo nedēļu laikā mūsu klona numurs ir bijis aptuveni 1. Neskatoties uz to, daudzi baidās, ka arī Igauniju skars cunami un sprādziens COVID-19. Nelielā cerība, ka infekcijas līmenis pats palēnināsies, nav piepildījusies.
Skaņas, kas saka, ka kaut kas jādara, kļūst arvien skaļākas. Cilvēki, kuri cītīgi pieturas pie ierobežojumiem, paši ir vismetīgākie. Cik ilgi cilvēks, kurš ir pilnībā norobežojies no draugiem un tuviem radiniekiem un neapmeklē kultūras iestādes, restorānus vai bārus, var palikt mierīgs un uzraudzīt gaisa balonu likmes stāvokli? Cilvēks, kurš veselu gadu dzīvo izolēti mājās. Atraut sevi no dzīves ir sāpīgi, it īpaši situācijā, kad nekur neparādās pozitīvs risinājums. Tas galu galā izraisa dusmas, vēlmi uzbrukt vīrusam ar savām rokām.
Cilvēki mēdz izvirzīt prasības no viņu personiskā viedokļa. Daudzi vecāka gadagājuma cilvēki jūt nepieciešamību slēgt skolas. Tie, kas mūs neēd, slēgs restorānus. Citi sāka ienīst sporta klubus.
Cilvēki, kas strādā valsts darbos, arī vairāk atbalsta ierobežojumus, jo bloķēšana tieši neietekmē viņu ienākumus. Cilvēkiem ar augstāko izglītību ir labāk, jo viņi parasti var strādāt mājās un to lūgt visiem pārējiem.
Spiediens uz COVID-19 valdības un zinātnes konsultatīvo padomi, iespējams, turpināsies. Lai gan vairāk nekā daži pasākumi ir tikai nepietiekami zinātniski pierādījumi par neatlaidību. Lai gan jau tukša kinoteātra slēgšana var palīdzēt izvairīties no dažiem gadījumiem, tam nav reālas ietekmes uz vīrusa izplatīšanos. Statistiku ir grūti noskaidrot.
Piemēram, Veselības padomes direktora vietniece Mērija Anna Harma nesen paziņoja, ka cilvēku skaits, kas jaunāki par 19 gadiem, pieaug. Tikmēr tikai 24 procenti no viņiem ir inficēti skolā. Atlikušie 76% vīrusu noķer citur. Ko šajā situācijā panāktu skolas slēgšana? Tas novedīs pie īslaicīgas palēnināšanās un simtiem jaunu gadījumu novēršanas. Tomēr, tiklīdz bērni tiks atgriezti skolā, atgriezīsies iepriekšējā situācija, kas dažu nedēļu laikā atgriezīs mūs tur, kur sākām.
Mums agrāk vai vēlāk ir jāatzīst, ka vīruss būs ar mums vēl daudzus mēnešus uz priekšu un ka vasara varētu nebūt labāka, jo vakcinācija norit lēnām un mēs īsti nezinām, cik ilgi vakcīnas var mūs pasargāt no vīrusa. Cilvēki nebija gatavi samazināt savu dzīvi, kā tas bija pagājušā gada martā un aprīlī.
Varbūt tas palīdz domāt par sevi kā maratona skrējējiem, kuriem ir jāpaātrina sevi, lai sasniegtu beigas, jo ātruma taktika plosās, kam seko apstāšanās, aizturot elpu, lai veiktu distanci, būs vajadzīgs ilgāks laiks.
Skriešanas rezultātā notiks tas, kas notika Īrijā, kur koronavīrusu skaits strauji pieauga, kad cilvēkiem, kuri tik ilgi bija turēti aiz slēdzenes un atslēgas, pēkšņi ļāva apmeklēt bārus. Vidēji 1400 gadījumi divās nedēļās. Neatkarīgi no tā, ko valdība izlemj īstermiņā, mums jārēķinās ar grūtāku pavasari nekā pagājušajā gadā. Godīgi ir jādara šī ziņa.
–
Sekojiet ERR jaunumiem plkst Sociālo tīklu vietne Facebook Un Twitter Nepalaidiet garām nevienu atjauninājumu!
,xPosition=0.5,yPosition=0.5 "Kā būt ātram Latvijas rallijā")
