19 eirozonas valstu ekonomikām ir dota īsa atelpa pēc dzīves dārdzības krīzes pēc tam, kad jauni skaitļi liecināja, ka inflācija ir palēninājusies pēc vairāk nekā gadu ilgušajiem ilgstošiem maksimumiem.
ES aģentūra Eurostat paziņoja, ka iepriekš augsto enerģijas cenu kritums, domājams, ir bijis galvenais faktors, kas veicinājis likmi, kas sasniedza 10,6% maksimumu oktobrī un samazinājās līdz 10% novembrī.
Lai gan šis kritums varētu tikt izdzēsts tuvāko pāris mēnešu laikā, pieaug optimisms, ka nākamā gada inflācijas prognoze šobrīd ir pozitīvāka.
“SPCI (saskaņotā patēriņa cenu indeksa) kopējās inflācijas kritums no 10,6 procentiem oktobrī līdz 10,0 procentiem novembrī bija pirmais kritums kopš 2021. gada jūnija un bija lielāks kritums, nekā sākotnēji gaidīts,” sacīja Capital galvenais Eiropas ekonomists Endrjū Keningems. Ekonomika. , Viņš teica.
“Mēs nebūtu pārsteigti, ja kopējā inflācija atkal pieaugs decembrī vai janvārī, ņemot vērā ikmēneša skaitļu nepastāvību, taču nav šaubu, ka nākamajā gadā tā strauji samazināsies.”
Eirozonas likme ir balstīta uz valstu vidējām cenām visā blokā, kas var ievērojami atšķirties. Baltijas valstis Igaunija, Latvija un Lietuva joprojām cīnās ar inflācijas līmeni virs 20%, savukārt Spānijā ir zemākais rādītājs – 6,6% salīdzinājumā ar 7,3% iepriekšējā mēnesī.
spiediena rādītāji
Jaunie skaitļi pastiprināja spekulācijas par to, kā Eiropas Centrālā banka reaģēs, un šī mēneša beigās ir plaši gaidāms paziņojums par ceturto procentu likmju paaugstināšanu šogad.
“Mēs ceram paaugstināt procentu likmes līdz līmenim, kas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka inflācija ar laiku atgriežas pie mūsu vidēja termiņa mērķa 2% apmērā,” sacīja Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda.
Sky News biznesa korespondents Īans Kings sacīja, ka jaunākie atklājumi “pārliecināja tirgu, ka ECB savā nākamajā politikas sanāksmē agresīvi nepaaugstinās likmes”, un tagad šķiet, ka likmes kāpums no 2 līdz 2,5 procentiem ir ticamāks nekā iepriekš gaidītais 2,75. procentiem, tas notiek pēc diviem secīgiem palielinājumiem par 0,75 procentiem.
Mērenāks nekā gaidīts kritums lielākajā daļā Eiropas arī mazināja spiedienu uz enerģijas piegādēm, mazinot bažas par ziemas enerģijas krīzi, vairojot pozitīvu noskaņojumu par ekonomikas perspektīvām jaunajā gadā.
Vācijas biznesa konsorcijs BDI laikrakstam Financial Times sacīja, ka tas ir “ļoti drūms” un ka tas mainīs savu perspektīvu nākamajiem mēnešiem.
Inflācijas samazināšanās seko līdzīgam datu kopumam no ASV. Šā mēneša sākumā oktobra patēriņa cenu indekss bija zemāks par prognozēto.
