Attēla avots, Akciju cīņa
- autors, Toms Benets
- loma, BBC ziņas
Piektdien Irānas vēlētāji dodas pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētos jaunu valsts prezidentu, sacenšoties starp stingrās līnijas konservatīvo un reformistu.
Otrā kārta notiek pēc tam, kad neviens kandidāts neieguva balsu vairākumu pirmajā vēlēšanu kārtā, kas notika 28.jūnijā un kurā bija vēsturiski zema vēlētāju aktivitāte – 40%.
Viņu vidū ir bijušais sirds ķirurgs doktors Masuds Pešeškjans, kurš kritiski vērtē Irānas bēdīgi slaveno ētikas policiju, taču viņa sāncensis Saīds Džalili dod priekšroku status quo.
Šīs vēlēšanas tika izsludinātas pēc tam, kad pagājušā gada maijā helikoptera avārijā gāja bojā bijušais Irānas prezidents Ebrahims Raisi, nogalinot vēl septiņus cilvēkus.
Dr. Pezeškjans izraisīja satraukumu pēc tam, kad solīja “vienotību un saliedētību” un izbeigs Irānas “izolāciju” no pasaules.
Viņš aicināja uz “konstruktīvām sarunām” ar Rietumu lielvarām, lai atjaunotu nestabilo 2015.gada kodolvienošanos, kurā Irāna piekrita ierobežot savu kodolprogrammu apmaiņā pret Rietumu sankciju atvieglošanu.
Bijušais kodolenerģijas sarunu vadītājs Džalili kungs, kurš bauda spēcīgu atbalstu Irānas reliģiskāko reliģisko kopienu vidū, ir pazīstams ar savu stingro pret Rietumiem vērsto nostāju un pretestību kodolvienošanās atjaunošanai, kas, viņaprāt, pārkāpa Irānas “sarkanās līnijas”.
Lai kandidātus varētu izvirzīt, viņiem bija jāiztur pārbaudes process, ko vadīja Aizbildņu padome — 12 garīdznieku un juristu struktūra, kam Irānā ir nozīmīga vara.
Šajā procesā no sacensībām tika izņemti 74 citi kandidāti, tostarp vairākas sievietes.
Aizbildņu padomi jau iepriekš ir kritizējuši cilvēktiesību organizācijas par to kandidātu izslēgšanu, kuriem nav pietiekamas lojalitātes režīmam.
Pēc gadiem ilgušajiem pilsoniskajiem nemieriem, kas vainagojās ar pret režīmu vērstiem protestiem, kas valsti satricināja 2022. un 2023. gadā, daudzi Irānas jaunieši un vidusšķira neuzticas šai iekārtai un iepriekš ir atteikušies balsot.
Vēlētāju aktivitātei pirmajā kārtā nokrītot līdz zemākajam līmenim kopš 1979. gada Irānas revolūcijas, vēlētāju apātija var būt izšķirošs faktors otrajā kārtā.
Irānas sociālajos medijos ir izplatījusies persiešu valodas mirkļbirka “Nodevīga minoritāte”, kas aicina cilvēkus nebalsot ne par vienu no kandidātiem, un ikvienu, kas to dara, sauc par “nodevēju”.
Taču augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei noraidīja ierosinājumus, ka vājā vēlētāju aktivitāte liecina par viņa varas noraidīšanu.
“Ir iemesli [behind the low turnout] “Tie, kas nebalsoja, pētīs šos faktus, bet, ja kāds domā, ka tie, kas nebalsoja, ir pret establišmentu, viņš pilnībā maldās,” viņš teica.
Ar retu soli Hamenejs atzina, ka daži irāņi nepieņem pašreizējo režīmu. “Mēs klausāmies viņos un zinām, ko viņi saka, un nav tā, ka viņi ir slēpti un neredzami,” viņš teica.
Irānā vietējie mediji mudināja cilvēkus atdot savas balsis.
Reformu laikraksts Sazandeji teica: “Nākotne ir atkarīga no jūsu balsīm,” savukārt laikraksts Hamihan teica: “Tagad ir jūsu kārta.”
Ar Teherānas pašvaldību saistītais Hamshahri dienas laikraksts publicēja rakstu ar nosaukumu “100 iemesli balsošanai”, savukārt dienas laikraksts Jam Jam, ko vada valsts raidorganizācija, teica, ka Irāna “gaida cilvēkus”.
Paredzams, ka provizoriskie vēlēšanu rezultāti tiks paziņoti līdz sestdienas rītam.
