Eiropas Savienības Padome Es ievietoju paziņojumu pagājušajā mēnesī ka dalībvalstis sāks sarunas par jaunu ierosināto direktīvu, lai platformu darbiniekiem izveidotu “jaunu likumu, kas palīdzēs miljoniem koncertu darbinieku piekļūt darba tiesībām”. Tajā teikts, ka “lielākā daļa no 28 miljoniem ES platformas darbinieku, tostarp taksometru vadītāji, mājsaimniecības darbinieki un pārtikas piegādes vadītāji, formāli ir pašnodarbinātie. Tomēr daudziem no viņiem ir jāievēro daudzi no tiem pašiem noteikumiem un Tas norāda, ka viņi faktiski atrodas darba attiecībās un tāpēc viņiem ir jābauda darba tiesības un sociālā aizsardzība, kas tiek nodrošināta darbiniekiem.
Pagaidām ir tikai priekšlikumi un nav vienprātības starp dalībvalstīm par to, cik tālu jaunajai direktīvai būtu jāiet. Tajā ziņots, ka Vācija, Spānija, Grieķija, Latvija un Igaunija atturējās, savukārt citas dalībvalstis (tostarp Nīderlande) uzskatīja, ka priekšlikumi ir nepietiekami. Sadalījums starp dalībvalstīm varētu vēl vairāk aizkavēt direktīvas apstiprināšanu un tādējādi tās ieviešanu kā likumu visā ES.
Pēc Brexit Apvienotajai Karalistei nav jāievieš neviens no šiem noteikumiem valsts tiesību aktos. Tomēr mūsu valdība uzmanīgi vēros notikumu attīstību. Eiropas Savienība var uzņemties vadību un īstenot līdzīgus aizsardzības noteikumus Tiek lēsts, ka Apvienotajā Karalistē strādā aptuveni 4,5 miljoni koncertekonomikas darbinieku.
Gig ekonomikas darbinieku nodarbinātības statusa maiņas finansiālās un juridiskās sekas būs milzīgas daudziem uzņēmumiem, piemēram, Uber, Bolt, Deliveroo un Just Eat. Šāds solis Apvienotajā Karalistē varētu nozīmēt jaunas tiesības uz pensiju, apmaksātu atvaļinājumu, slimības naudu, maternitātes pabalstu un citas ar ģimeni saistītas tiesības. Lai gan tie, kas pašlaik strādā koncertu ekonomikā, parasti tiek uzskatīti par pašnodarbinātajiem, un tāpēc viņi negūst labumu no šīm tiesībām.
Ja tiek uzskatīts, ka vairāk darbinieku tiek nodarbināti, uzņēmējdarbības veikšanas izmaksas lielekonomikas uzņēmumiem pieaugs eksponenciāli, taču tas varētu ietekmēt arī daudzus citus darba devējus. Ir obligāti, ka izmaksas tiek pārnestas uz patērētājiem.
Ārštata ekonomika ir bijusi ārkārtīgi veiksmīga, jo tā ir elastīga un ātri attīstās. Tas var ātri palielināt vai samazināt savu darbaspēku atkarībā no īstermiņa biznesa prasībām un parasti ar ierobežotu vadību un, galvenokārt, palielinātām izmaksām, kas saistītas ar darbinieku piesaisti.
Ja koncertekonomikā strādājošajiem tiktu piešķirts nodarbinātības statuss, darba devējiem būtu daudz lielāks administratīvais slogs. Piemēram, lai nodrošinātu automātiskās iestāšanās pensijas saistību izpildi, viņiem būs jākārto attiecīgie dokumenti un jāveic automātiskas iestāšanās iemaksas vismaz līdz 3 procentiem no ienākumiem. Tāpat, ja ir dāsnāka pensiju sistēma, viņiem var nākties veikt papildu iemaksas. Neatkarīgi no papildu pensiju iemaksu izmaksām, darba devējiem liela mēroga ekonomikā var nebūt infrastruktūras, lai vadītu šādas shēmas, un viņiem, visticamāk, būs jāattīsta personāla un algu izmaksas, kas, iespējams, radīs papildu darbiniekus vai citas papildu izmaksas, ja algu apmaksa tiks nodota ārpakalpojumam.
Lai gan priekšlikumi neizbēgami novedīs pie tiesas prāvu skaita samazināšanās, ko mēs esam redzējuši dažu pēdējo gadu laikā saistībā ar darba ņēmēja statusu, darba devēji koncertekonomikā var saskarties ar tiesas prāvām darba tiesā kopumā. Tas ir tāpēc, ka darba ņēmējiem un darbiniekiem ir tiesības uz dažādām juridiskajām tiesībām, kuras pašnodarbinātajiem nav. Piemēram, pieeja valstī noteiktajai minimālajai algai/iztikas minimumam un tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu, atpūtas dienām un slimības naudu. Viņi saņems arī citus dārgus ar nodarbinātību saistītus pabalstus, piemēram, minimālos brīdinājuma termiņus, komisijas maksas, prēmijas, kā arī veselības un labklājības pabalstus.
Darba devējiem būs jāmaksā arī ar nodarbinātību saistītas izmaksas (piemēram, tiesības uz darbu vai DBS čekiem), un viņiem būs jāmaksā darba devēja valsts apdrošināšana 13,8 procentu apmērā.
Jāpiebilst, ja darba devējs vēlas uzteikt darbinieka darba attiecības, viņam jāievēro atbilstoša kārtība, lai izvairītos no netaisnīgas atlaišanas tiesvedības. Tas viss nozīmē, ka ir nepieciešams papildu vadības un/vai cilvēkresursu laiks un līdz ar to papildu izmaksas.
Ņemot vērā ievērojamās finansiālās un juridiskās sekas, ko rada darba ņēmēju statusa maiņa, darba devēji koncertekonomikā un tie, kas pašlaik klasificēti kā pašnodarbinātie, tāpat kā Apvienotās Karalistes valdība uzmanīgi vēros notikumus šajā jomā. Mēs, iespējams, vairs nepiedalāmies diskusijās ES, taču tas nenozīmē, ka Apvienotās Karalistes valdība var vienkārši attaisnoties no aizsardzības paplašināšanas, attiecinot to uz tiem, kas darbojas koncertu ekonomikā. Bez šaubām, kritika būs, īpaši ņemot vērā valdību.Nar’ par ES tiesību aktiem izrādījās sava veida mitra ironija.
Endrjū Čekoskis ir uzņēmuma Simkins biedrs, bet Viktorija Vilsone ir partnere
