Fosfātu ieži un fosfors ir iekļauti ES vitāli svarīgo izejvielu sarakstā, jo pastāv piegādes trūkuma un atkarības no importa risks. Tikmēr Eiropas ūdeņos no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām tiek novadīts šokējošs fosfora daudzums (800 miljonu eiro vērtībā gadā), radot postījumus mūsu jūrās un okeānos ar barības vielu piesārņojumu.
Pateicoties unikālajai tehnoloģijai, P-Agro Minerals pievēršas pārtikas piegādes ķēdes sākuma stadijai, koncentrējoties uz ilgtspējīgiem un efektīviem barības vielu avotiem.
“Mēs iegūstam tādas būtiskas barības vielas kā fosfors un slāpeklis no komunālo un rūpniecisko notekūdeņu plūsmām un atgūstam tos lauksaimniecībai izmantojamā mēslojuma veidā. Mēs risinām ūdens apsaimniekošanas problēmas, piemēram, ūdens piesārņojumu un resursu atgūšanu rūpes, nevis biznesa jautājums. Tomēr notekūdeņu attīrīšanas regulēšana, jo īpaši attiecībā uz barības vielu atdalīšanu, kļūst arvien aktuālāka nozarēm un pašvaldībām visā Eiropā,” saka Anja Emerson, P-Agro Minerals izpilddirektore.
No laboratorijas uz lauku
“Sākotnēji mūsu pētījumi sākās universitātē, kur pievērsāmies Latvijas izcelsmes derīgo izrakteņu izpētei, lai novērtētu to potenciālu notekūdeņu attīrīšanas pielietojumos. 2022. gadā zinātnieks un ķīmiķis Joris Kostjukovs atklāja litonītu un tā neparastās fosfora absorbcijas spējas.
2024. gadā P-Agro Minerals nepārtraukti testēja savu notekūdeņu filtru produktu “Litonit” vairākās “problemātiskās” notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Latvijā. Rezultāti bija pozitīvi un iepriecinoši, jo šī tehnoloģija var atgūt līdz 95% fosfora no notekūdeņu plūsmām.
“Tomēr šogad tiek plānota turpmāka plaša pārbaude sadarbībā ar nozares partneriem, lai paplašinātu un apstiprinātu mūsu filtrēšanas tehnoloģiju. Tajā pašā laikā mēs pētām mūsu tehnoloģijas iespējamos pielietojumus, kas ļauj reģenerēto fosforu izmantot tieši kā. mēslojums lauksaimniecībā,” viņa piebilst.
Tās ambīcijas sniedzas ārpus Baltijas robežām. “Eiropā vēl nav pilnībā komercializētas fosfora reģenerācijas tehnoloģijas, taču vajadzība pastāv un pieaug, un mēs neplānojam palaist garām šo tirgus iespēju.”
Īstu pārmaiņu vadīšana
Emersons uzskata, ka milzu korporācijas daudzās nozarēs joprojām ir galvenās ieinteresētās puses, kas var ietekmēt un virzīt reālas pārmaiņas un domu maiņu uz ilgtspējību. Tas ir kaut kas tāds, ko esmu pieredzējis arī ūdens nozarē. “Šis ceļš ir īpaši svarīgs un izdevīgs jaunajiem novatoriem, jo, veidojot jaunas tehnoloģijas, kādā brīdī ir bieži jāsadarbojas ar nozares partneriem.
Lielie uzņēmumi nav vienīgie, kas izmanto ilgtspējīgu praksi. Daudzi jauni uzņēmumi, piemēram, P-Agro Minerals, parādās ar ilgtspējīgiem risinājumiem savu uzņēmējdarbības modeļu pamatā, un daudzi citi MVU izvēlas pieņemt ilgtspējīgāku praksi tādu iemeslu dēļ kā izmaksu ietaupīšana, atbilstība normatīvajiem aktiem, talantu iegūšana utt.
Tomēr kopējās pieejamās investīcijas tīrās tehnoloģijās un ilgtspējīgos risinājumos ir labs rādītājs, lai saprastu, vai mēs redzam pozitīvas pārmaiņas no biznesa perspektīvas interesēs par ilgtspējību.
Emersons uzskata, ka Eiropas Zaļais kurss ir bijis viens no efektīvākajiem instrumentiem, lai pārliecinātu esošos uzņēmumus izvēlēties ilgtspējīgākus uzņēmējdarbības modeļus un pavērtu jaunas tirgus iespējas inovatīviem ilgtspējīgiem produktiem un pakalpojumiem.
Šī intervija pirmo reizi parādījās izdevumā Baltic Business Quarterly un tiek pārpublicēta ar laipnu atļauju. Vairāk par Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameru Igaunijā, Latvijā un Lietuvā var lasīt šajā interneta vietnē: Oficiālā mājas lapa Un uzziniet vairāk par Baltic Business Quarterly šeit: https://www.ahk-balt.org/lv/publikacijas/zurnals.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
