Ķīnas un Krievijas prezidenta Vladimira Putina “bezrobežu partnerattiecības” un notiekošā aptumšošana saistībā ar Krievijas darbībām Ukrainā ir likusi Baltijas valstīm pārdomāt attiecības ar Ķīnu.
Igaunija un Latvija 11.augustā paziņoja par izstāšanos no foruma 16+1, ekonomikas foruma, ko Ķīna pirms 10 gadiem izveidoja kopā ar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu valdībām, lai veicinātu tirdzniecības saites.
Paziņojums nāca klajā pēc tam, kad Ķīna pastiprināja savas militārās aktivitātes ap Taivānu, kuru Pekina uzskata par savu teritoriju pēc ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizītes Taivānā 2.augustā.
Lietuva kļuva par pirmo valsti, kas novembrī izstājās no foruma. Valsts tagad gatavojas 12.septembrī atvērt savu ekonomikas un tirdzniecības biroju Taivānas galvaspilsētā Taipejā, liecina vietējo mediju informācija, kas liecina par turpmākām plaisām Baltijas valstu attiecībās ar Ķīnu.
Berlīnē bāzētā Merkatora Ķīnas studiju institūta (MERICS) analītiķe Frančeska Gērreti DW sacīja, ka Ķīnas tuvināšanās Krievijai un bezdarbība pēc iebrukuma Ukrainā pastiprināja jau pastāvošās aizdomas par Pekinu Baltijas valstīs.
“Eiropā notiek pārmaiņas, kas daudziem liek pārdomāt savas attiecības ar Ķīnu,” viņa sacīja.
Taču Gretti sacīja, ka pēdējie Baltijas valstu lēmumi neietekmēs ES tirdzniecības attiecības ar Ķīnu.
Kādas ir foruma pamešanas sekas?
“Igaunijas un Latvijas atstāšana no 16+1 nenozīmē, ka durvis uz tirdzniecības attiecībām ar Ķīnu aizveras. Tā tas nav ne ar viņiem, ne arī ar citām ES valstīm,” viņa sacīja.
Ārlietu ministrijas izplatītajā paziņojumā valdība uzsvēra, ka “Igaunija turpinās strādāt pie konstruktīvu un praktisku attiecību veidošanas ar Ķīnu, tostarp stiprinot ES un Ķīnas attiecības saskaņā ar starptautisko sistēmu, kuras pamatā ir tādi noteikumi un vērtības kā kā cilvēktiesības.”
Līdzīgu paziņojumu nākusi klajā arī Latvija, norādot, ka valsts “turpinās meklēt konstruktīvas un praktiskas attiecības ar Ķīnu gan divpusēji, gan ar ES un Ķīnas sadarbību”.
Forumam pievienojās Baltijas valstis, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un tādas valstis, kas nav ES dalībvalstis, piemēram, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija un Serbija. To sauca par 17+1, kad Grieķija pievienojās forumam 2019. gadā.
Lai gan sākotnēji Baltijas valstis to uztvēra kā iespēju stiprināt tirdzniecības attiecības ar Ķīnu, pēdējos gados forums sācis zaudēt popularitāti, pieaugot spriedzei ar Ķīnu un Lietuvu.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieluss Landsberģis programmu raksturoja kā šķelšanos raisošu.
Viņš tviterī ierakstīja: “Ķīnas 17+1 formāts jau bija lieks un šķeļ jau ilgi pirms Lietuvas atkāpšanās. Arī Latvija un Igaunija tagad aizver durvis. 14+1 būtu jāaizstāj ar ES27+1.”
nestabilas attiecības
Viļņas un Pekinas attiecības ir uz robežas kopš 2021.gada novembra, kad Lietuva atļāva Taivānai atvērt savu de facto vēstniecību valstī, kā rezultātā Pekina bloķēja eksportu no Lietuvas un noteica sankcijas Lietuvas amatpersonām.
Lietuva gatavojas septembrī atvērt tirdzniecības biroju Taivānā. Ming Yen Tsai no Taipejas pārstāvja ES un Beļģijā biroja DW sacīja, ka Lietuvas pastiprinātā ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība ar Taivānu pilnībā atbilst ES politikai attiecībā uz Taivānu.
“ES ir publiski paziņojusi, ka Taivāna ir līdzīgi domājošs partneris un atbalsta Lietuvas un Taivānas attiecību attīstību, un uzsvērusi, ka tas palīdzēs Lietuvai pretoties Ķīnas politiskajam spiedienam un ekonomiskajam spaidam,” viņš teica.
Igaunija un Latvija neprecizēja iemeslus, kāpēc norobežojās no Ķīnas ekonomikas foruma, taču valdība Tallinas izplatītajā paziņojumā norādīja, ka Igaunija “neapmeklēja nevienu no koordinācijas sanāksmēm pēc foruma samita pagājušā gada februārī”.
Zsouza Anna Firenze, Taivānas Nacionālās Dong Hua universitātes docente un bijusī Eiropas Parlamenta politiskā padomniece, DW sacīja, ka 16+1 sistēma nekad nav bijusi tautas iniciatīva.
“Viņiem pat neveicās attiecībā uz investīcijām Centrāleiropā un Austrumeiropā,” viņa sacīja.
“Baltija joprojām ir neaizsargāta pret Krievijas agresiju, un Pekinas diplomātiskais atbalsts Maskavai pret Ukrainu nav tieši palīdzējis izcelt Ķīnas stāvokli Baltijas valstīs. Tāpēc pārdomāt Baltijas valstu attiecības gan ar Krieviju, gan Ķīnu ir nevis iespēja, bet gan nepieciešamība. nacionālo interešu perspektīva.”
Vai Baltijas izceļošana ietekmēs ES un Ķīnas tirdzniecības attiecības?
Lai gan Pekinai vēl ir jāreaģē uz Baltijas valstu aiziešanu no ietvara, Ķīnas Tirdzniecības kamera Eiropas Savienībā (CCCEU) DW norādīja, ka attīstība Ķīnas uzņēmumiem ES neizraisīs būtiskas investīcijas vai biznesa paniku.
“Sadarbība starp Ķīnu un CAE valstīm pati par sevi ir brīvprātīga un kalpo kā viens no daudzajiem faktoriem, ko uzņēmumi ņems vērā savās Eiropas paplašināšanās stratēģijās. Tomēr ilgtermiņa ietekme uz biznesu joprojām nav skaidra un var tikt ietekmēta ar to, kas notiek divpusējās attiecībās”, norāda CCCEU.
Vēl jūlijā notika Eiropas Savienības un Ķīnas tirdzniecības sarunas, kurās abas puses vienojās koordinēt makroekonomikas politiku un veicināt globālo ekonomisko stabilitāti.
Saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat datiem Ķīna 2021. gadā bija arī trešā lielākā ES preču eksporta partnere (10,2%) un lielākā ES importa partnere (22,4%).
CCCEU norādīja, ka tirdzniecības attiecības ar Lietuvu būs ļoti atšķirīgas, pateicoties ciešajām saitēm starp valsti un Taivānu.
Gereti sacīja, ka pieaugošā spriedze starp Ķīnu un Lietuvu var kaitēt Eiropas Savienībai.
“Tā kā mēs jau ilgu laiku esam pierādījuši, ka Eiropas piegādes ķēdes ir ļoti savstarpēji saistītas, dalībvalstij ir grūti tikt nodarīts kaitējums un tas neatstāj nekādas sekas uz citām dalībvalstīm,” viņa sacīja. Šajā sakarā ES pretspiešanas instruments būs būtisks, lai spētu risināt piespiedu situācijas.
Lai gan Firenze sagaida, ka Ķīna turpinās izmantot tādus instrumentus kā ekonomiska piespiešana, agresīva retorika un dezinformācijas kampaņas, kuru mērķauditorija ir valstis, kas veic darījumus ar Taivānu, viņa neuzskata, ka Ķīna grasās sagraut attiecības ar Eiropas Savienību.
“Ķīna vēlas stabilitāti attiecībās ar Eiropu,” viņa sacīja. “Draudu palielināšana piekļuvei tirgum un tirdzniecībai ar ES dalībvalstīm nekalpo Pekinas interesēm.”
“ES arī vēlas palikt atvērta darījumiem ar Ķīnu, bet spēt aizstāvēt savas intereses ar aizsardzības instrumentiem un dažādot savus tirdzniecības partnerus,” viņa sacīja.
Rediģēja: Lea Carter
