1. Kāpēc Baltkrievija konfliktā ir svarīga Krievijai?
9,3 miljonu iedzīvotāju valsts atrodas tieši uz ziemeļiem no Ukrainas, un tās kopējā robeža ir vairākus simtus jūdžu gara. Baltkrievijas dienvidu zemes stiepjas netālu no Kijevas, padarot to par noderīgu bāzi Krievijas spēkiem neveiksmīgajam mēģinājumam ātri ieņemt Ukrainas galvaspilsētu konflikta sākumā. Baltkrievija robežojas ar Poliju, Lietuvu un Latviju, kuras visas ir NATO Rietumu militārās alianses dalībvalstis, nodrošinot tās stratēģisko nozīmi Maskavai. Tas ir arī daļa no īsākā maršruta starp kontinentālo Krieviju un Kaļiņingradu, Krievijas kontrolētu eksklāvu Baltijas jūras rietumos.
2. Kāpēc Baltkrievija palīdz Krievijai karā?
Agrāk Lukašenko ir pārbaudījis Putina pacietību, attēlojot Baltkrieviju kā neatkarīgu valsti, neskatoties uz tās lielo atkarību no Krievijas enerģētikas un finansiālās palīdzības. Minska neatzina Krievijas veikto Krimas aneksiju 2014.gadā un mēģināja būt par starpnieku šajā krīzē. Attiecības sāka mainīties 2020. gadā, kad Putins ieguva lielāku ietekmi pār novājināto Lukašenko, atbalstot viņa represijas pret labi organizētu opozīcijas kustību, kas draudēja viņu gāzt. Maskava ir ieguvusi lielāku ietekmi, piedāvājot 1,5 miljardu dolāru aizdevumus un preferenciālus darījumus, lai piegādātu naftu un gāzi savai mazākajai kaimiņvalstij. Rietumu valdību noteiktās sankcijas pret Minsku iespieda Baltkrieviju Krievijas rokās. Putins 2022. gada decembrī apmeklēja Lukašenko Baltkrievijā, kas ir rets ārzemju ceļojums arvien atstumtākajam līderim, uzsverot, cik tuvi ir abi. Jūnijā Lukašenko paziņoja, ka iesaistījies darījumā, lai izbeigtu Vāgnera sacelšanos.
Lasi vēl: Kas ir Krievijas Vāgnera grupa un kāpēc tā tika apsūdzēta sacelšanā?
3. Kā ar militārajām attiecībām?
Krievijas militārpersonas veica kopīgas mācības ar Baltkrieviju dažas nedēļas pirms tās iebrukuma Ukrainā. Tas ļāva Krievijai pārvest tehniku un karaspēku uz Baltkrievijas teritoriju netālu no Ukrainas robežas. Saskaņā ar NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga teikto, Baltkrievijā tajā laikā varēja atrasties aptuveni 30 000 Krievijas karavīru, tādējādi padarot to par lielāko militāro spēku palielinājumu tur kopš aukstā kara. Šie spēki palika pēc mācību beigām, un daudzi piedalījās iebrukumā. Dažas dienas pēc kara Baltkrievija atcēla savu neitrālo statusu, dodot tai likumīgu segumu Krievijas karaspēka un ieroču uzņemšanai. 2023. gada martā Putins paziņoja, ka Krievija Baltkrievijā izvietos taktiskos kodolieročus, vienlaikus saglabājot kontroli pār to. Trīs mēnešus vēlāk viņš teica, ka pirmais ir piegādāts. (Baltkrievija un abas bijušās padomju republikas, Ukraina un Kazahstāna, 1994. gadā vienojās apmaiņā pret drošības garantijām piešķirt Krievijai uz to zemes izvietotus kodolieročus.) Krievija nosūtīja arī maza darbības rādiusa raķetes Iskander, kas spēj pārvadāt kodolgalviņas, un S. -400 pretgaisa aizsardzības raķešu sistēma. Tā ir arī izvietojusi valstī MiG iznīcinātājus, kas spēj pārvadāt hiperskaņas ieročus.
4. Kā Krievijas pretinieki tiek galā ar Baltkrieviju?
Lai sodītu Minskas valdību par iesaistīšanos konfliktā, viņi ir pastiprinājuši sodus, kas uzlikti pēc Lukašenko pēcvēlēšanu represijām. Eiropas Savienība bloķēja preču un tehnoloģiju eksportu, ko varētu izmantot Baltkrievijas armija. Tika īstenotas arī ASV un Apvienotās Karalistes noteiktās finansiālās sankcijas Krievijai pēc iebrukuma Baltkrievijā, savukārt Eiropas Savienība ir vērsusies pret baltkrievu personām, kas palīdz Krievijas karadarbībā. ES dalībvalstis Polija un Lietuva, kas devušas patvērumu opozīcijas pārstāvjiem no Baltkrievijas, ir apsūdzējušas Lukašenko par atriebību, pārvedot pāri savām robežām tūkstošiem migrantu, no kuriem daudzi ir no Tuvajiem Austrumiem.
5. Vai sankcijas ir efektīvas?
Viņi pārbauda valstī ieviesto ekonomisko modeli, kura pamatā ir no importētas Krievijas naftas ražotas degvielas eksportēšana un potaša, kas ir mēslojums, pārdošana lielākajiem tirgiem, piemēram, Ķīnai, Indijai un Brazīlijai. Taču ar to nepietika, lai Lukašenko, kurš bija pie varas kopš Baltkrievijas pirmajām neatkarīgās republikas prezidenta vēlēšanām 1994. gadā, pārdomātu savu aliansi ar Putinu. Protesti tika atjaunoti, kad Lukašenko ļāva Krievijas spēkiem ieplūst Ukrainā. Pirmajā kara mēnesī tika arestēti vismaz 1500 cilvēku, savukārt daži pagrīdes aktīvisti sāka iznīcināt dzelzceļa infrastruktūru un izjaukt dažus Krievijas militāros sūtījumus. Taču 68 gadus vecais līderis saglabāja tvērienu.
Vairāk šādu stāstu ir pieejami vietnē bloomberg.com
