Pagājušajā nedēļā notiekošās Senāta uzklausīšanas par likumprojektu C-11 parādījās izskatā No Kanādas filmu izplatītāju un eksportētāju asociācijas, kas ir skaidri paudusi cerības uz Bill C-11, jo īpaši ieguldījumu no straumēšanas pakalpojumiem, piemēram, Netflix, Disney+ un Amazon Prime. Lai gan liela daļa likumprojekta C-11 diskusiju ir vērsta uz lietotāju satura regulēšanu, likumprojekta iecerētais mērķis ir nodrošināt Kanādas apraides sistēmā nozīmīgus straumēšanas pakalpojumus. Valdības apšaubāmā apgalvojuma dēļ, ka rēķins varētu radīt 1 miljardu dolāru gadā (pat valdības ierēdņi tagad atzīties ka skaitlis ir aprēķins, kas nav balstīts uz faktiskajiem datiem), Kanādas sektors ir izvirzījis matemātiskas prasības, kas ir tālu no starptautiskajiem standartiem. Faktiski, salīdzinot ar Eiropas noteikumiem, kas bieži tiek raksturoti kā vadošie pasaulē, Kanāda ļoti atturētu ienākt straumēšanas pakalpojumu tirgū un, iespējams, samazinātu satura bibliotēkas, lai izpildītu valdības un CRTC normatīvās prasības.
Kanādas sektora lielais rādītājs ir 30 procenti: obligātās iemaksas 30 procentu apmērā no Kanādas ieņēmumiem, lai atbalstītu Kanādas satura finansējumu un obligātās atklāšanas prasības, kur 30 procenti no ieteicamā vai uznirstošā satura meklēšanā ir Kanādas saturs. Īpaši pasūtījuma numuri no Džastina Rebelo:
Lai atbalstītu filmu un televīzijas satura veidošanu, kas reklamē dažādus un unikālus Kanādas stāstus oficiālajās, kā arī vietējās valodās, CAFDE iesaka visiem tiešsaistes apraides pakalpojumiem un visiem Kanādā piedāvātajiem licencētajiem apraides pakalpojumiem piešķirt 30% no kopējā apjoma. ieņēmumi, kas gūti no abonēšanas un reklāmas Kanādā. Ceļā uz finansējumu Kanādas satura iepriekšējai iegādei un iegūšanai un ražošanai no neatkarīgiem Kanādas ražotājiem. Papildus Kanādas satura veidošanas stimulēšanai ir jāievieš kultūras politika, kas nodrošina, ka šāds saturs ir skatāms un atrodams šajās platformās. Mēs iesakām 30% nosakāmību gaisā gan rotoros, gan ar ieteikuma dzinējiem.
Lai būtu skaidrs, nevienā pasaules valstī nav nekas tuvu šīm normatīvajām prasībām. Eiropā lielākajā daļā valstu nav vai ir ļoti ierobežotas finansiālās iemaksas prasības tiešsaistes straumēšanas pakalpojumiem. Kamēr Francija ir a Ievērojams izņēmums Daudzās valstīs 20–25 procenti nav prasību, savukārt citās ir tikai neliela ieņēmumu daļa. Vairāku ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas lietojumprogrammu saraksts, pamatojoties uz darbu no Lieliska Eiropas audiovizuālā observatorijavar atrast šīs ziņas beigās (dažas ES dalībvalstis gadiem aiz muguras direktīvas ieviešanā). Ārpus Eiropas Savienības, Austrālija, kas šobrīd ir Apsveriet organizācijukuru mērķis bija 5 procenti, savukārt Šveice nosēdās uz 4 procentiem.
Salīdzinošo datu nenoliedzams secinājums ir tāds, ka Kanādas sektora finansiālā ieguldījuma gaidas ievērojami pārsniedz globālos apraides pakalpojumu standartus. Šai pieejai neapšaubāmi būs sekas, jo īpaši lielākas patērētāju izmaksas vai mazāka konkurence, jo pakalpojumi vai nu pārnes uz patērētājiem papildu Kanādas darbības izmaksas, vai arī izvairās no tirgus.
Taču ārpuskontakta pieeja neaprobežojas tikai ar finansiālām iemaksām. Atklājamības cerības, kas nodrošina Kanādas satura daudzumu pašos pakalpojumos, ļoti ietekmē kanādiešu spēju izlemt, ko viņi vēlas skatīties. Lai gan valdība bieži apgalvo, ka tas netraucēs lietotāja izvēli, patiesība ir tāda, ka Kankunas 30% prasība — gan displejā, gan meklēšanā vai katalogā — ietekmēs to, ko lietotāji var piekļūt pakalpojumos.
Atkal nevienai valstij nekur nav ar ko salīdzināt. Eiropas dalībvalstīm ir 30 procenti Eiropas Kataloga prasības maršrutēšanas rezultātā. Citiem vārdiem sakot, šī prasība ietver visas 27 dalībvalstis, ļaujot pakalpojumiem pieskarties saturam no visām valstīm, kuru kopējais iedzīvotāju skaits ir 447 miljoni, lai sasniegtu minimumu. Salīdzinājumam, Kanādas prasība tikai 30% apmērā būtu tuvāka tikai Polijai, kas noteiktu līdzīgu prasību. Vienīgais veids, kā izpildīt šo prasību Kanādā, ir samazināt patērētājiem piedāvātā ārvalstu satura apjomu, jo nav pieejams pietiekami daudz Kanādas satura, lai aizpildītu straumēšanas pakalpojumu bibliotēkas un piedāvātu neskaitāmas globālās programmas, kas bieži sastopamas starptautiskajos pakalpojumos. Piemēram, fails Kanādas Netflix bibliotēka Pašlaik tajā ir aptuveni 5500 nosaukumu. Ja uzņēmumam ir jālicencē vairāk nekā 1500 Kanādas filmu vai TV šovu, tas gandrīz noteikti samazinās savus nosaukumus atbilstoši Kanādas prasībām, tādējādi radot griestus patērētāju izvēlei. Tātad politika efektīvi ierobežos to, ko kanādieši var redzēt.
Ironija ir tāda, ka citur ir unikāli noteikumi, kurus var piemērot Kanādā, lai sasniegtu kultūras politikas mērķus. Dažas valstis ir noteikušas skaidrus ierobežojumus tam, kad likumu var īstenot, un to Kanādas valdība ir noraidījusi. Citi ir noteikuši atklājamības pasākumus, kas neietver algoritmisku regulējumu, identificē veidus, kā atbalstīt neatkarīgu filmu ražošanu vai veicināt vietējās intelektuālā īpašuma īpašumtiesības, izmantojot regresa prasības. Šie ir politikas veidi, kurus varēja iekļaut Kanādas tiesību aktos. Tā vietā Kanādas kultūras mantojuma ministrs Pablo Rodrigess ir ieviesis likumprojektu, kas satur dažas detaļas un ir radījis nozares cerības, kas neatbilst globālajiem standartiem. Iespējamais iznākums: reāls kaitējums Kanādas patērētājiem un tirgus konkurencei.
Eiropas pieteikumu paraugi
Austrija – 30% Eiropas uzņēmumu katalogos, bez finansiālā ieguldījuma
Beļģija (vācu) – 30 % no Eiropas darbiem katalogos, sabiedrības labās gribas pienākums, var saņemt nediskriminējošu finansiālu ieguldījumu
Bulgārija 30% Eiropas uzņēmumu katalogos, izcilas saistības attiecībā uz privāto sadaļu un meklēšanas rīku, bez finanšu saistībām. Tas neattiecas uz pakalpojumiem, kuru tirgus daļa ir mazāka par 1%.
Horvātija – 30% no Eiropas biznesa katalogos, publiska apņemšanās veicināt slavu, finansiāli ieguldījumi: (1) ieguldījums neatkarīgu horvātu darbu producēšanā vai iegādē: 2% no kopējiem gada ieņēmumiem Horvātijā vietējai un vietējai mērķauditorijai VOD, 5% raidorganizācijām (2) Ieguldījums Nacionālās programmas audiovizuālās jaunrades veicināšanai Eiropas biznesa produkcijai īstenošanā: 2% no vietējo un ārvalstu pieprasījuma video pakalpojumu sniedzēju kopējiem gada ieņēmumiem, 0,8% nacionālajām raidorganizācijām.
Kipra – 30 % Eiropas uzņēmumu katalogos var saņemt nediskriminējošu finansiālu ieguldījumu
Dānija – 30% Eiropas uzņēmumu katalogos, 2% no tā pārdošanas apjoma Dānijā tiešu ieguldījumu veidā jaunā saturā dāņu valodā
Somija – 30 % Eiropas darbu katalogos, sabiedrības labās gribas saistības, bez finansiāla ieguldījuma
Vācija – 30% no Eiropas darbiem katalogos, sabiedrības labās gribas saistības, finansiālā ieguldījuma saistības: maksā Federālajai filmu padomei vietējiem un ārvalstu VOD pakalpojumu sniedzējiem -> 1,8% no viņu pārdošanas apjoma, ja tie ir mazāki par 20 miljoniem eiro; Virs 2,5%.
Grieķija – 30% no Eiropas darbiem katalogos, vispārējās nemateriālās vērtības saistības, finansiāla ieguldījuma saistības vietējiem un ārvalstu mērķa VOD pakalpojumu sniedzējiem: 1,5% no viņu pārdošanas apjoma, kas saistīts ar viņu darbību Grieķijā, vai nu Eiropas darbu ražošanai, vai iegādei. tiesības uz Grieķijas audiovizuālajiem darbiem vai īpašā Nacionālā audiovizuālo mediju un komunikācijas centra fondā
Ungārija 30% Eiropas uzņēmumu katalogos, kuros ir vismaz 10% Ungārijas uzņēmumu, saistības nodrošināt sabiedrības atpazīstamību, bez finansiāla ieguldījuma
Latvija 30% Eiropas uzņēmumu katalogos, slavas apņemšanās ietver marķēšanu vai privātu sadaļu un meklēšanas rīku Eiropas uzņēmumiem, bez finansiāla ieguldījuma
Lietuva – 30% Eiropas uzņēmumu katalogos, kas nodrošināja vismaz 1% no tirgus un auditorijas ieņēmumiem, bez finansiāla ieguldījuma
Luksemburga – 30 % Eiropas darbu katalogos — vispārējs labas gribas pienākums, no kura var atteikties, ja tas nav praktiski vai nav pamatoti, ņemot vērā audiovizuālo mediju pakalpojumu būtību vai priekšmetu. Nav nekādu finansiālu saistību.
Malta – 30 % Eiropas darbu katalogos, sabiedrības labās gribas saistības, bez finansiāla ieguldījuma
Holande – 30 % Eiropas darbu katalogos, sabiedrības labās gribas saistības, bez finansiāla ieguldījuma
Polija – 30% Eiropas uzņēmumu katalogos, apņemšanās gūt slavu ietver pareizu raidījumu un reklāmas materiālu izcelsmes noteikšanu Eiropas biznesam, finansiālus ieguldījumus Polijas Filmu institūtā nacionālajiem un nevietējiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, kuru mērķis ir 1,5% no viņu ieņēmumiem. raidorganizācijām, digitālajām platformām un video pēc pieprasījuma pakalpojumu sniedzējiem.
Portugāle – 30% Eiropas uzņēmumu katalogos, tostarp 15% Eiropas neatkarīgo uzņēmumu, vispārējās nemateriālās vērtības saistības, finansiālā ieguldījuma saistības VOD pakalpojumu sniedzējiem: gada maksa, kas vienāda ar 1% no viņu saistītajiem ienākumiem, ieguldījumu saistības raidorganizācijām un VOD nodrošinātājiem: daļa no viņu ieguldījumu izdevumiem tiem, kuru gada ieņēmumi pārsniedz 200 000 eiro vai kuru daļa attiecīgajā tirgus segmentā ir mazāka par 1%.
Zviedrija – 30 % Eiropas darbu katalogos, sabiedrības labās gribas saistības, bez finansiāla ieguldījuma
