Lielāko daļu jeb aptuveni 80% valsts kases veido nodokļu ieņēmumi. Tātad teorētiski, jo lielāki nodokļi, jo vairāk naudas ir pieejams valsts kasē. Tas liek uzdot jautājumu: kā mēs ar augstāku nodokļu slogu Baltijā joprojām varam būt nabadzīgākie sociālās labklājības izdevumu ziņā?
Būtisks faktors, protams, ir cilvēku skaits darbaspēkā un viņu konkurētspēja. Šeit rodas pirmā būtiskā problēma: nodarbinātības līmenis Latvijā ir par 2 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā un par 5 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā. Tas savukārt atspoguļo augsto bezdarba līmeni un zemo iedzīvotāju līdzdalību darba tirgū, kā arī zemo darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvaru.
Iedzīvotāju procentuālā daļa darbspējas vecumā (zaļš), pirmsdarba vecuma (sarkans), pēcdarba vecuma (zils)
Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zokola skaidroja, ka 90. gados, 2000. gadu sākumā bija dzimstības samazināšanās, kā rezultātā mazāk cilvēku sasniedza darbspējas vecumu. iemesls ir imigrācija – “Migrācijā galvenokārt ir iesaistīti darbaspējīgie iedzīvotāji. Tas nozīmē gan izceļotājus, gan ieceļotājus.”
Latvijā valsts kopbudžets pērn veidoja 15,7 miljardus eiro, Igaunijā – 14,3 miljardus eiro, bet Lietuvā – 24,5 miljardus eiro. Taču jāatzīmē, ka Latvijā iedzīvotāju skaits ir 1,9 miljoni, savukārt Igaunijā – 1,3 miljoni un Lietuvā – 2,8 miljoni. Ar mazāku iedzīvotāju skaitu nekā Lietuvā, bet daudz lielāku iedzīvotāju skaitu nekā Igaunijā, Latvija no valsts kases iekasē mazāk nekā abas kaimiņvalstis.
Baltijas valstu kopbudžeti
Bet šeit ir svarīgi atzīmēt, ka valdības kopbudžets ir vienīgais grozījums Eiropas Savienībā. Budžets pirms šiem grozījumiem tiek saukts par vienoto valsts kopbudžetu. Ar šo pasākumu Latvija nāk ar 10,7 miljardu eiro, Lietuva ar 15,1 miljardu eiro un Igaunija ar 13,1 miljardu eiro.
Vienotie Baltijas budžeti, 2022
Ar mazāku iedzīvotāju skaitu nekā Lietuvā, bet daudz lielāku iedzīvotāju skaitu nekā Igaunijā, Latvija no valsts kases iekasē mazāk nekā abas kaimiņvalstis. Šī tendence atkārtojas gadiem ilgi.
“Mūsu ekonomika ir maza, un arī tas, ka mēs ņemam procentus no šīs ekonomikas jeb no IKP, kā mēs parasti sakām, kas ir tas, kas raksturo ekonomikas lielumu, nelielu daļu,” skaidroja Gundars Bērziņš, Ekonomikas ministrijas dekāns. Latvijas Universitātes Biznesa un ekonomikas fakultātes un vadošais profesors un pētnieks. Šī nelielā daļa arī veido mūsu budžetu.
“Faktiski mūsu ekonomikas apjoms ir pārāk mazs, salīdzinot ar iedzīvotāju skaitu, lai apmierinātu visas vajadzības, kas, mūsuprāt, šādai valstij būtu jāapmierina. Konkrēti sociālajā sfērā, un dažādos valsts sniegtajos pakalpojumos,” sacīja prezidente. Bērziņš teica. .
“Ir visādas nianses saistībā ar nodokļu iekasēšanas procesu,” sacīja Luminor Bank ekonomists Petris Strautsch. “Svarīgi ir ne tikai nodokļu lielums, bet arī laiks, kas tam nepieciešams, tīri administratīvā ziņā… Nodokļi ir viena no tām jomām, kurā jūs noteikti varat gūt labumu no procesu racionalizēšanas ar modernajām tehnoloģijām.
Latvijas Bankas galvenais ekonomists Paipa Prospards norādīja uz vēl vienu aspektu, kas jāņem vērā. “Viens ir ēnu ekonomikas apjoms, jo mēs to darījām Lieliska ēnu ekonomika, cilvēku vai uzņēmumu kopums, no kuriem varam iekasēt nodokļus, ir mazāks. “Ja mums ir 10 cilvēki, kas maksā 1000 eiro algu, tad Igaunijā maksā 20 cilvēki, tātad atkal ar tādu pašu algu, ar tādu pašu likmi, Igaunijas ienākumi būs lielāki, jo viņu ēnu ekonomika ir vienkārši mazāka.”
LTV Ziņas šo tēmu aplūkos arī turpmākajos sižetos.
