Latvija nav gatava tam, kā ekonomiku mainīs klimata neitralitātes prasības. Latvijas Bankas prezidents Martišs Kazāks intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka lielākā daļa uzņēmumu Latvijā apsver tikai izmaksu samazināšanu, nevis jaunus peļņas veidus klimata prasību kontekstā.
“Es nedomāju, ka privātais sektors vai valsts pārvalde apzinās šo izmaiņu apjomu,” sacīja centrālās bankas vadītājs.
Viņš uzsvēra, ka klimata pārmaiņas valsts un institucionālajā līmenī tiek ņemtas vērā un biznesa modeļi tiek veidoti, ņemot vērā klimata pārmaiņas.
Pat likumi tiek pielāgoti – gan Eiropas Savienībā, gan pasaulē.
“Apskatot CO2 emisijas kvotu cenas, redzams, ka tās ir ievērojami palielinājušās un šobrīd ir robežās no 50 līdz 60 USD/t. Ražotājiem, kas izmanto dabas resursus un piesārņo vidi, par to ir jāmaksā. Lai sasniegtu klimata neitralitāti līdz 2050. gadam, novērojumi liecina, ka cena par tonnu, iespējams, sasniegs 650 USD. Jā, 2050. gads var šķist ļoti tālu, bet nav tā, ka šī cena sāks pieaugt tikai galu galā. Cenas pakāpeniski pieaug. 2030. gadā CO2 izmešu kvotu cena var sasniegt 250-300 USD/t. Vai mūsu bizness tam ir gatavs? Vai uzņēmumi varēs kaut ko ražot par šādām cenām? Vai mūsu iedzīvotāji ir gatavi maksāt pārmērīgās izmaksas par elektrību, gāzi un apkuri? Kazāks brīdināja, ka tās būs milzīgas izmaiņas pasaules ekonomikā.
Viņš arī sacīja, ka līdz šim Latvijā cilvēki uz šo jautājumu ir skatījušies no vienas puses un kopumā virzienā, kurā jāsamazina izmaksas, kas saistītas ar klimata neitralitāti.
“Klimata pārmaiņas nav saistītas tikai ar izmaksām. Mainot biznesa modeli, var gūt peļņu. Jautājums ir, kurā pusē mēs esam kā valsts. Centrālās bankas vadītājs saka: vai nu mēs esam cilvēki, kas tikai cenšas samazināt izmaksas, vai arī mēs esam cilvēki, kas pārdod tehnoloģijas un prasmes un gūst peļņu.
Turklāt mums jāņem vērā, ka Latvija nav ne nabadzīga, ne īpaši bagāta valsts. Bagātās valstis var atļauties kavēties un pēc tam iegādāties nepieciešamās tehnoloģijas un tās veidot, jo, ja jūs to darāt pēdējā brīdī, tas parasti maksā daudz. Mēs neesam pārāk bagāti, lai atļautos pēdējā brīža tehnoloģijas. Tāpēc Latvijai savlaicīgi vajadzētu sagatavoties pārmaiņām.
“Izmaiņu apjoms ir milzīgs. Vai esat gatavs ekonomikai? Ne tagad mēs neesam! Mēs varam samazināt izmaksas, lai padarītu izmaiņas mazāk sāpīgas un saglabātu konkurētspēju. Bet ir vēl viens elements – mēs varam gūt papildu ienākumus, izstrādājot un pārdodot jaunas tehnoloģijas. Šeit man ir jautājums – kāpēc mēs visu laiku pērkam? Kāpēc mēs nepārdodam? Lai varētu radīt un pārdot, mums ir vajadzīgas investīcijas, ”saka Kazāks.
Viņš sacīja, ka ir ļoti labi, ka Latvija izmanto Eiropas Savienības atveseļošanas un ilgtspējības mehānisma naudu un iegulda to digitalizācijā un “zaļās lietās”. “Bet paskatīsimies uz Skandināvijas valstīm. Skandināvi, kuri jau ir līderi šajā jomā, iegulda 50-70% prasīto 37% vietā. Diemžēl Latvijā cilvēki vēlas segt visas pamatvajadzības un tad domāt uz priekšu. Es domāju, ka attīstības jautājumiem būtu jāpiešķir lielāka prioritāte, ”uzsver centrālās bankas vadītājs.
Viņš arī atzīst, ka klimata neitralitāte nav jautājums, ar kuru ikviens var tikt galā viens.
Tas nozīmē, ka jāsadarbojas visiem – valsts pārvaldei, uzņēmējiem un pētniekiem.
“Visā pasaulē galvenā uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgai ekonomikai, un klimata jautājumiem ir liela nozīme. Ja mēs viņus ignorējam, tas nozīmē atpalicību, ”brīdina Kazāks.
