Apvienotā Karaliste “nevar mainīt mūsu vēsturi”, premjerministrs sers Kīrs Stārmers sacīja BBC, atbildot uz jautājumu par reparāciju maksāšanu valstīm, kuras skārusi transatlantiskā vergu tirdzniecība.
Viņa komentāri nākuši pēc tam, kad diplomātiskie avoti BBC sacīja, ka Sadraudzības valstu valdību vadītāji vēlas sākt “jēgpilnu sarunu” par jautājumu, kas varētu nozīmēt, ka Apvienotā Karaliste maksās miljardiem mārciņu par savu vēsturisko lomu tirdzniecībā.
Sers Kīrs, kurš pašlaik atrodas Samoa un apmeklē Sadraudzības sanāksmi, sacīja, ka tirdzniecība ir “riebīga” un ir svarīgi “runāt par mūsu vēsturi”.
Kanclere Reičela Rīvsa ceturtdien intervijā noraidīja jebkādu maksājumu veikšanu, sakot, ka “šī valdība to nedara”.
Sers Kīrs sacīja, ka galvenā uzmanība jāvelta “šodienas izaicinājumiem”, tostarp noturībai pret klimata pārmaiņām un tirdzniecības veicināšanai starp Sadraudzības valstīm.
Viņš piebilda, ka vēlas palīdzēt dalībvalstīm sadarboties ar starptautiskajām finanšu institūcijām, lai “nodrošinātu līdzekļus, kas tām varētu palīdzēt” klimata pārmaiņu jomā.
56 valstu vadītāji piedalās Sadraudzības valdību vadītāju sanāksmē, kas piektdien un sestdien notiek Samoa.
Paredzams, ka Sadraudzības līderi izaicinās Apvienoto Karalisti un apspriedīs veidus, kā nodrošināt reparācijas par vēsturisko verdzību. Savā augstumā Lielbritānija bija lielākā vergu tirdzniecības valsts pasaulē. Dauningstrīta sacīja, ka šis jautājums nav bijis samita darba kārtībā.
Reparatīvais taisnīgums verdzībai var izpausties dažādos veidos, tostarp finansiālās kompensācijas, parādu atvieglojumi, formāla atvainošanās, izglītības programmas, muzeju celtniecība, ekonomiskais atbalsts un sabiedrības veselības palīdzība.
Gatavojoties samitam, Sadraudzības valstu vadītāji arvien vairāk aicina Apvienoto Karalisti atvainoties un veikt kompensācijas.
Piektdien oficiāli atklājot samitu, karalis Čārlzs sacīja, ka Sadraudzības valstis “pazīst un saprot viens otru, lai mēs varētu atklāti un ar cieņu apspriest vissarežģītākos jautājumus”.
“Mūsu kohēzija prasa, lai mēs atzītu, no kurienes mēs nākam,” viņš teica.
“Es saprotu, uzklausot cilvēkus visā Sadraudzības valstīs, kā mūsu pagātnes sāpīgākie aspekti joprojām atbalsojas.
“Tāpēc ir svarīgi, lai mēs izprastu savu vēsturi, lai palīdzētu mums izdarīt pareizo izvēli nākotnei.
“Neviens no mums nevar mainīt pagātni, taču mēs varam no visas sirds apņemties mācīties no tās un atrast novatoriskus veidus, kā labot pastāvošo nevienlīdzību.”
Viņš arī runāja par nepieciešamību cīnīties ar klimata pārmaiņām, sakot, ka Sadraudzības valstīm jācenšas rādīt “paraugu pārējai pasaulei”, un izteica cieņu viņa mātei, mirušajai karalienei Elizabetei II, sakot, ka grupai “bija liela nozīme”. “viņai ir.
Sanāksmes laikā tiks ievēlēts jauns Sadraudzības ģenerālsekretārs. Visas trīs kandidātes – Šērlija Bočveja no Ganas, Džošua Setipa no Lesoto un Mamadū Tangara no Gambijas – atbalsta reparatīvo taisnīgumu.
Ceturtdien runājot BBC Radio 4 raidījumā Today, Bahamu salu ārlietu ministrs Frederiks Mičels sacīja, ka uzskata, ka Apvienotā Karaliste mainīs savu nostāju, sakot: “Var paiet kāds laiks, līdz cilvēki to pieņems, bet viņi to darīs.”
Mičels arī mudināja Apvienotās Karalistes valdību atvainoties, sakot Sadraudzības sanāksmei: “Tā ir vienkārša lieta – to var izdarīt ar vienu teikumu, vienu rindiņu.”
Jautāts, vai tiks izteikta atvainošanās, sers Kīrs atbildēja: “Protams, atvainošanās jau ir izteikta saistībā ar vergu tirdzniecību, un tas nav pārsteidzoši, to mēs arī gaidījām.”
2007. gadā toreizējais premjerministrs Tonijs Blērs Es atvainojos vergu tirdzniecībai. “Es teicu, ka mums ir žēl, un es to saku vēlreiz,” viņš sacīja pēc sarunām ar Ganas prezidentu.
Intervijas laikā BBC seram Keiram tika jautāts arī par Donalda Trampa komandas sūdzību Tas tika iesniegts Pret Darba partijas iebildumiem pret tās darbiniekiem un aktīvistiem, kas brīvprātīgi piedalās Kamalas Herisas prezidenta vēlēšanu kampaņā.
“Es domāju, ka tas ir jāaplūko kā tas ir,” sacīja premjerministrs, piebilstot: “Daži leiboristi un darbinieki veic aģitāciju savā brīvajā laikā.
“Tas notiek katrās vēlēšanās dažādās pasaules malās. Visas politiskās partijas to dara… Es domāju, ka tas ir jāskatās perspektīvā.”
Sers Kīrs piebilda, ka viņš un Tramps vēlējušies izveidot “labas darba attiecības” un ka viņi nesen bija kopā vakariņojuši.
Viņš noraidīja ierosinājumus, ka viņa partija joprojām pielāgojas viņa klātbūtnei valdībā, sakot, ka viņam ir “absolūta skaidrība” par savu “pirmo misiju” ekonomikas izaugsmei.
Kanclere Reičela Rīvza nākamtrešdien budžetā izklāstīs valdības nodokļu un izdevumu plānus.
Rīvss to pieņēma Viņš teica BBC Tas mainītu valdības pašas noteiktos parādu noteikumus, lai atbrīvotu naudu infrastruktūras tēriņiem.
Jautāts par budžetu, sers Kīrs sacīja, ka konservatīvo valdīšanas laikā ekonomika tik tikko nav augusi un ka viņš vēlas “notīrīt klājus” un “iztīrīt jucekli”.
“Es ticu skriešanai pretī problēmām. Ja zināt, kas ir problēma, kāds ir izaicinājums, katrs uzņēmums to zina, katra ģimene to zina, skrieniet pretī un izlabojiet to.”
Konservatīvie ir apstrīdējuši leiboristu argumentus 22 miljardus mārciņu vērts melnais caurums Ekonomikā viņš apšaubīja kancleres lēmumu mainīt parādu noteikumus.
Valsts kases ēnu kanclers Gerets Deiviss sacīja: “Nenoteiktība par papildu aizņēmumiem draud ilgāku laiku saglabāt augstākas procentu likmes.”
“Šo cenu maksās ģimenes visā valstī.”
