Tomēr šis uzbrukums nedaudz atšķīrās no iepriekšējiem uzbrukumiem, jo pirms uzbrukuma vietas tika izlūkotas, vēstīja Latvijas TV.
Drošības eksperti skaidro, ka galvenais mērķis ir traucējumi. Jaunākais uzbrukums arī mēģināja padarīt vietnes darboties lēnāk vai grūtāk piekļūt un ilgāk ielādēt. Mērķis nav iegūt informāciju vai datus, kas nav pieejami sabiedrībai vai ko līdzīgu.
“Šajā gadījumā tas ir konkrētu pieprasījumu skaits, piemēram, meklēšanas laukam, ja vienā sekundē veicat pārāk daudz pieprasījumu, visa vietne kļūst lēna vai nepieejama šī meklēšanas lauka dēļ,” skaidroja Baiba. Kaškina, Latvijas kiberaizsardzības aģentūras Cert LV vadītājs.
Metode ir līdzīga iepriekšējiem – ielādējiet sistēmu ar pieslēgumiem pēc iespējas vairāk datoru.
Vai mēs varam droši pieņemt — kā to dara daudzi —, ka uzbrukumus veica Krievija un Baltkrievija? Vārdu sakot, jā. Uzbrucējus izmeklē drošības eksperti Latvijā.
“Ir haktivisti, kas atklāti atbalsta Krievijas agresiju un politiku. Uzbrukumi ir tieši saistīti ar Latvijas palīdzību Ukrainai,” sacīja Kaskina.
Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, kas ir atbildīgs par valsts pārvaldes interneta resursu aizsardzību.
“Uzbrukumi pārsvarā ir politiski motivēti. Ir pazīmes, kas liecina par centralizētiem, apmaksātiem uzbrukumiem,” atklāja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāve Veneta Sprogina.
“Katrā ziņā pēc kārtējās palīdzības paketes piešķiršanas Ukrainai tas bija diezgan gaidīts. Tā tas bija arī iepriekšējos gados – dažādos svētkos, politisko lēmumu pieņemšanas laikā tā kļuva par ierastu praksi,” sacīja Sprogins.
Pastāvīgas aizsardzības veikšana ir ļoti sarežģīta. Reizēm uzvaram mēs, reizēm viņi, atzina Cert.lv.
Parasti hakeri reti spēj pilnībā pārslogot vietni un padarīt to nepieejamu. Vairumā gadījumu uzbrukumi tiek plānoti iepriekš un tiek veikti vairāku dienu laikā. Pagājušajā nedēļā bija tikai dažas dienas, bet rekordlīmenis tika sasniegts pērn, kad uzbrukums ilga divus mēnešus. Pagājušajā gadā bijuši arī nopietnāki iejaukšanās mēģinājumi, kā piemēru minot mēģinājumus izjaukt pilsoniskās demokrātijas vietni manabalss.lv.
“Manabalss.lv bija iebiedēšanas mērķis, un tika melots, ka tas ir uzlauzts, lai gan tas tā nebija… tāpēc tika apgalvots, ka ir izdarīts daudz vairāk, nekā patiesībā tika izdarīts,” sacīja Kaškina.
Tomēr, tik ilgi turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, Cert.lv norāda, ka nelielas mājaslapas avārijas un nedaudz ilgāks ielādes laiks ir neliela cena, kas jāmaksā par atbalstu Ukrainas brīvības cīņām.
