Baltijas valstīm Eiropas ziemeļaustrumos sapnis par labklājības palielināšanu, izmantojot tirdzniecību un investīcijas no Ķīnas, īstenojas, aģentūrai Balss norāda analītiķi.
“Tādas bija diskusijas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā ap 2016.gadu, kur mums vajadzētu saņemt investīcijas no Ķīnas, mums vajadzētu piesaistīt iniciatīvu “Viena josta, viens ceļš”, kā arī dzelzceļa sūtījumus no Ķīnas, taču šīs balsis izskan Mārtiņš Hirs. LU politikas zinātnes profesors telefonintervijā no Rīgas sacīja:
Nesenā Latvijas un Igaunijas izstāšanās no Pekinas vadītās grupas, kas neformāli pazīstama ar nosaukumu 16+1, kurā tās dibināšanas brīdī 2016. gadā ir 16 Eiropas valstis un Ķīna, ir skaidra zīme, ka šīs debates attiecībā uz Baltijas valstīm ir beigušās, sacīja Hirss. teica. “Kopš 2019., 2020. gada visa diskusija par Ķīnu ir mainījusies,” viņš teica.
Kamēr Ķīnas varas iestāžu izturēšanās pret Honkongas pilsoņiem un Siņdzjanas musulmaņu iedzīvotājiem ir radījusi uzacis, bažas raisījusi arī Pekinas uzvedība ārvalstīs, tostarp Baltijas valstīs.
Latvijas Valsts drošības dienests 2020.gadā publicēja ziņojumu, kurā “būtībā teikts, ka Ķīnas aktivitātes Latvijā ir ļoti līdzīgas Krievijas izlūkdienestu aktivitātēm,” sacīja Hersa. Viņš piebilda, ka līdz tam laikam Ķīnas investīcijas vairs nav “neierobežotas ekonomiskās iespējas”. — Tieši otrādi.
Hirss sacīja, ka Ķīnas tēls reģionā saņēma vēl vienu triecienu pagājušajā gadā, kad Pekina noteica stingrus soda pasākumus pret Baltijas kaimiņvalstis esošo Lietuvu pēc tam, kad šī valsts kļuva par pirmo, kas izstājās no Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas sadarbības (Ķīnas un CAEC) un vēlāk paplašinājās. Tirdzniecības attiecības ar Taivānu.
“Ja Ķīnas mērķis būtu mūsu dienvidu kaimiņš, to būtu pamanījuši arī politiskie līderi un vienkāršie cilvēki,” sacīja Hirss. Un viņš piebilda: “Šajā pasaules daļā mums ir mūsu pieredze ar Padomju Savienību, ar šo vienību, kas noteica, kā mēs dzīvojam, ko mēs domājam; un, ja kāds uzvedas tāpat kā Padomju Savienība, viņš nekavējoties spiež var teikt, cilvēki no šī reģiona.”
Latvijas valdība saglabāja diplomātisku pieeju, pagājušajā mēnesī paziņojot par valsts izstāšanos no Ķīnas un Centrāleiropas un Austrumeiropas foruma, norādot, ka joprojām ir ļoti ieinteresēta attiecību uzturēšanā ar Ķīnu. Taču Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā tika skaidri norādīts, ka dalība Pekinas vadītajā grupā krietni atpalika no gaidītā, sākot ar ekonomiku.
“Formula ir prezentēta jau kopš tās pirmsākumiem, kā arī turpmākās Latvijas iesaistīšanās kā līdzeklis ekonomiskās sadarbības veicināšanai ar Ķīnu,” teikts Latvijas vēstniecības Vašingtonā sniegtajā paziņojumā Balsim. “Latvija to uztvēra kā iespēju palielināt un dažādot eksportu uz Ķīnu, piesaistīt Ķīnas tiešās investīcijas un integrēties saiknes ķēdēs starp Eiropu un Āziju.”
Latvija izmantoja iespēju tuvoties Pekinai un 2016. gadā rīkoja 16+1 samitu Rīgā. Taču sešus gadus vēlāk Latvijas eksports uz Ķīnu veidoja tikai 4,4% no valsts kopējā eksporta 2021. gadā. Oficiālajā paziņojumā teikts, ka liels tirdzniecības deficīts ar Ķīnu un nespēs “pārvirzīt eksporta struktūru uz produktiem un pakalpojumiem ar augstāku pievienoto vērtību”.
Latvijas Universitātes politikas zinātnes profesors Hirss atzīmēja, ka arī Latvijai nācies cīnīties ar Ķīnu, lai saglabātu ES standartus investīcijām valstī. Ķīna piedāvāja būvēt ātrgaitas dzelzceļu Baltijas valstīs, taču atteicās pēc tam, kad Latvijas valdība uzstāja, ka tam jāiziet konkursa procedūra. “Ir bijuši vairāki līdzīgi gadījumi,” viņš sacīja balsij.
Kāds Rumānijā dzīvojošs analītiķis uzskata, ka Latvijas un Igaunijas izstāšanās no Pekinas vadītā Ķīnas un CAE valstu foruma gadu pēc Lietuvas izstāšanās no grupas liecina par beigas tam, ko viņš dēvē par “Ķīnas globālo burvju ofensīvu”.
“Es domāju, ka Ķīna rīkosies mērķtiecīgāk un pozitīvā veidā uzlabos savu tēlu tur, kur tā jau ir, piemēram, Ungārijā un Serbijā,” sacīja Bukarestē esošās jaunās stratēģijas eksperte Horija Sjurtina. . Centrs un neatkarīgs konsultants politisko risku un starptautisko investīciju tiesību jautājumos, rakstiskā intervijā.
Viņš saka, ka Pekina “centīsies izveidot veiksmes stāstu” tādās valstīs kā Ungārija un Serbija, “kas rada zināmas dilemmas tādiem nelabprātīgiem spēlētājiem kā Rumānija vai Polija. Es nedomāju, ka Ķīna vairs ir vispasaules šarma ofensīvā.”
Viņš piebilda, ka “dažas valstis – piemēram, Baltijas valstis – ir likušas saprast”, ka šī maģija nav nopirkta.
