Eiropas Komisija ir nosūtījusi četrus argumentētus atzinumus Kiprai, soli apsteidzot lietas nodošanu ES Tiesā, maija pārkāpumu paketē.
Šie racionālie uzskati attiecas uz direktīvas par noteiktu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu gaisā no vidēja lieluma sadedzināšanas iekārtām un direktīvā noteikto ES noteikumu par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu pārņemšanu.
Divi citi argumentēti viedokļi attiecas uz to, ka valsts nav paziņojusi komitejai par autortiesību un blakustiesību nodošanas pasākumiem, kas piemērojami noteiktām pārraidēm internetā un digitālajā vienotajā tirgū.
Maija pārkāpuma procedūrā ir iekļauta arī atsauce uz pārkāpuma lietu pret Kipru, kas ir sākta kopš februāra, kad Komisija nosūtīja oficiālu paziņojuma vēstuli (procesa pirmais posms) par ES krāpšanas apkarošanas noteikumu neievērošanu arodbiedrības finanšu interesēs. pēc krimināllikuma.
Piesārņojošo vielu emisiju samazināšana no vidējas sadedzināšanas iekārtām
Komisija nolēma nosūtīt Kiprai argumentētu atzinumu (INFR (2021) 2089), pieprasot valstij pārcelt direktīvu par noteiktu piesārņotāju emisiju samazināšanu gaisā no vidējām sadedzināšanas iekārtām (Direktīva (ES) 2015/2193) valsts tiesību aktos.
Vidējas sadedzināšanas iekārtas tiek izmantotas dažādos pielietojumos, tostarp elektroenerģijas ražošanā, mājas vai dzīvojamo māju apkurē un dzesēšanā, kā arī siltuma vai tvaika nodrošināšanā rūpnieciskiem procesiem. Tie ir nozīmīgs sēra dioksīda, slāpekļa oksīda un putekļu emisiju avots, kas veicina gaisa piesārņojumu.
Eiropas Zaļais kurss ar nulles piesārņojuma mērķi ir vērsts uz gaisa piesārņojuma samazināšanu, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Direktīva bija pilnībā jāpārvērš valsts tiesību aktos līdz 2017. gada 19. decembrim. Komisija 2021. gada septembrī nosūtīja Kiprai oficiāla paziņojuma vēstuli par šo jautājumu.
Tagad Kiprai ir divi mēneši laika, lai atbildētu un rīkotos. Pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.
Veicināt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu
Kipra ir arī viena no desmit valstīm, kurām Komisija ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu, lai pilnībā nepārņemtu ES noteikumus par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu, kas noteikti Direktīvā (ES) 2001/2018.
Komisija nosūta argumentētu atzinumu Kiprai (INFR (2021) 0169), kā arī Horvātijai, Vācijai, Grieķijai, Ungārijai, Īrijai, Luksemburgai, Polijai, Portugālei un Rumānijai.
Šī direktīva nodrošina tiesisko regulējumu atjaunojamās enerģijas attīstībai elektroenerģijas, apkures, dzesēšanas un transporta jomā Eiropas Savienībā. Tajā noteikts saistošs ES mēroga mērķis līdz 2030. gadam vismaz 32 % no atjaunojamās enerģijas un ietverti pasākumi, lai nodrošinātu, ka atjaunojamās enerģijas subsīdijas ir rentablas, un vienkāršotu administratīvās procedūras atjaunojamās enerģijas projektiem.
Direktīva arī atvieglo iedzīvotāju līdzdalību enerģētikas pārejā un nosaka konkrētus mērķus, lai līdz 2030. gadam palielinātu atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru apkures, dzesēšanas un transporta nozarēs. Turklāt tā uzlabo standartus, lai nodrošinātu vitāli svarīgas enerģijas ilgtspējību. Termiņš direktīvas pārveidošanai valsts tiesību aktos bija 2021. gada 30. jūnijs.
2021. gada jūlijā Komisija visām šīm dalībvalstīm nosūtīja oficiālu paziņojuma vēstuli. Līdz šim Horvātija, Vācija, Ungārija, Polija, Portugāle un Rumānija nav sniegušas Komisijai skaidru un precīzu informāciju par valsts noteikumiem, kas ietver katru direktīvas noteikumu. Tajā pašā laikā Kipra, Grieķija, Īrija un Luksemburga ir tikai daļēji paziņojušas par valsts pasākumiem direktīvas novirzīšanai.
Tagad viņiem ir divi mēneši laika, lai izpildītu nodošanas pienākumu un paziņotu par to komisijai. Pretējā gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu nodot lietas izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.
Autortiesības tiešsaistes iesniegumos un digitālajā vienotajā tirgū
Komisija ir arī nosūtījusi pamatotus viedokļus vairākām dalībvalstīm, tostarp Kiprai, par to nepaziņošanu par autortiesību un blakustiesību nodošanas pasākumiem, kas piemērojami noteiktiem tiešsaistes pārsūtījumiem (ES Direktīva 2019/789), kā arī par autortiesībām un blakustiesībām vienotajā digitālajā tirgū. Direktīva (ES) 2019/790).
Kipra saņēma divus argumentētus atzinumus (INFR 2021/0172 un INFR 2021/0173), kā arī Beļģija, Bulgārija, Dānija, Francija, Grieķija, Īrija, Latvija, Polija, Portugāle, Slovēnija, Slovākija, Somija un Zviedrija.
Šo divu direktīvu mērķis ir atjaunināt autortiesību noteikumus patērētājiem un satura veidotājiem, lai maksimāli izmantotu digitālo pasauli. Tas aizsargā dažādu nozaru tiesību īpašniekus un stimulē augstvērtīgāka satura radīšanu un apriti. Tie nodrošina lietotājiem lielāku satura izvēli, samazinot darījumu izmaksas un atvieglojot radio un televīzijas programmu izplatīšanu visā Eiropas Savienībā.
Dalībvalstīm šie noteikumi ir jāievieš bez turpmākas kavēšanās, un tas ļaus ES pilsoņiem, radošajām nozarēm, presei, pētniekiem, izglītības darbiniekiem un kultūras mantojuma iestādēm, kā arī pakalpojumu sniedzējiem visā ES sākt no tiem gūt labumu.
2021. gada 23. jūlijā Komisija uzsāka pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiāla paziņojuma vēstules dalībvalstīm, kuras nebija paziņojušas par abu direktīvu pilnīgu pārveidošanu. Komiteja šodien sniedza pamatotus atzinumus.
Šīm dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika, lai labotu situāciju un pieņemtu valsts nodošanas pasākumus attiecībā uz abām direktīvām. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt vērsties Eiropas Savienības Tiesā.
Oficiālā paziņojuma vēstule par ES budžeta aizsardzību pret krāpšanu
Maija pārkāpumu paketē ir arī atgādinājums, ka Kipra ir viena no vairākām dalībvalstīm, kas saņēmusi oficiālu paziņojuma vēstuli, jo tās nebija pareizi mainījušas ES noteikumus par cīņu pret krāpšanu Savienības finanšu interesēs, izmantojot Kriminālkodeksu (direktīvu) (ES). ) 2017/1371).
Šis atgādinājums ir saistīts ar Komisijas lēmumu nosūtīt oficiālas paziņojuma vēstules Igaunijai, Ungārijai, Maltai un Nīderlandei. Šodienas lēmums pieņemts pēc citām oficiālajām paziņojuma vēstulēm, kas 2021. gada decembrī nosūtītas Horvātijai, Somijai, Grieķijai, Latvijai, Luksemburgai, Portugālei, Rumānijai un Spānijai; un Beļģija, Kipra, Slovākija, Slovēnija un Zviedrija 2022. gada februārī. Komisija arī nolēma 2019. gada septembrī slēgt uzsākto pārkāpuma lietu pret Austriju.
Šie noteikumi, kas ir daļa no Komisijas plašākas krāpšanas apkarošanas stratēģijas, aizsargā ES budžetu, saskaņojot definīcijas, sodus, jurisdikcijas noteikumus un noilguma termiņus attiecībā uz krāpšanu un citiem nodarījumiem, kas ietekmē ES finanšu intereses.
