RĪGA, Latvija — Daudziem par pārsteigumu šī ne tik bagātā Ziemeļeiropas valsts ar 1,9 miljoniem iedzīvotāju, šķiet, ir viens no koronavīrusa pandēmijas veiksmes stāstiem. Uz 13.maiju Latvijā apstiprināts tikai 951 koronavīrusa gadījums un 19 nāves gadījumi. Turpretim kaimiņvalstī Igaunijā ir bijis divreiz vairāk saslimšanas gadījumu un trīsreiz vairāk nāves gadījumu.
Latvijā kopš 4.maija reģistrēts tikai viens ar Covid-19 saistīts nāves gadījums. Šķiet, ka valstij ir izdevies ne tikai izlīdzināt līkni, bet arī to sagraut.
Bez ierastā tūristu skaita galvaspilsētu Rīgu diez vai varētu raksturot kā rosīgu, taču dzīve turpinās. Valdība izvēlējās kompromisa pieeju ierobežojumiem. Ir pastiprināta drošības klātbūtne, taču tā nav valdonīga. Pastāv stingrs sociālās distancēšanās noteikums: pilsoņi ir atļauti sabiedriskās vietās tikai grupās pa diviem, un viņiem ir jāievēro sešu pēdu attālums vienam no otra. Tikmēr visas kafejnīcas, restorāni un veikali drīkst palikt atvērti. Tomēr daudzus no viņiem smagi skāra viņu uzņēmumu zaudēšana, un viņiem nācās slēgt durvis.
Šeit nav slēgšanas, tikai palēninājums, un tas darbojas. Rīgā noskaņojums nav gluži optimistisks, taču arī nav drūms. Tas ir kaut kas cits: sajūta, ka etniski sašķelta valsts, iespējams, pirmo reizi saved kopā.
[Mapping the Coronavirus Outbreak: Get daily updates on the pandemic.]
12.marts, kad Ministru kabinets izsludināja ārkārtas stāvokli, izceļas kā izšķirošs brīdis Latvijas reaģēšanā uz koronavīrusa pandēmiju. Citur Eiropā bija maza vienošanās par to, kā reaģēt uz krīzi. Lielbritānijā premjerministrs Boriss Džonsons jokoja, ka joprojām spiež roku. Eiropas Savienība vēl tikai “vērtēja” situāciju. Likās, ka katra valsts ir viena.
“Šī bija saspringta diena,” sacīja Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Ārpolitika. “Pasaules Veselības organizācija tikko ir pasludinājusi COVID-19 par pandēmiju. Mēs neesam reģistrējuši nevienu nāves gadījumu. Infekciju skaits ir bijis neliels un pieaug lēni.” Kārensa ir ASV dzimusi, Ivy League izglītota politiķe, kuru iecēlis prezidents Raimonds. Vējones par plašās piecu partiju koalīcijas vadītāju 2019. gada janvārī. Latviešu diasporas biedrs atgriezās mazajā Baltijas valstī 90. gadu sākumā un politikā ienāca 2002. gadā.
Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas, kas ļauj Ministru padomei pieņemt jaunus likumus, gaidot izskatīšanu parlamentā, valdība slēdza Latvijas skolu sistēmu un pārgāja uz tālmācību. Tolaik daudzās citās valstīs skolas palika atvērtas, taču pēc to medicīnas konsultantu ieteikuma Latvijas valdība nolēma tās slēgt. “Mēs nolēmām to darīt, lai novērstu katastrofu,” sacīja Kārensa.
Ar opozīcijas atbalstu valdība spēra vairākus citus spēcīgus soļus. 17.martā tika slēgta starptautiskā lidosta Rīga, izņemot valdības repatriācijas lidojumus Latvijas iedzīvotājiem ārvalstīs. Tajā laikā Tallinas, Igaunijas un Viļņas, Lietuvas lidostas vēl darbojās pilnībā. Visām privātām un publiskām sapulcēm ir noteikts sociālās distancēšanās noteikums ar naudas sodu līdz 2000 eiro (2200 USD) par maksimālā cilvēku skaita pārkāpšanu. Tikmēr Ministru kabinets pieņēma kompromisa pieeju komercsektorā, nedēļas nogalēs slēdzot tirdzniecības centrus, vienlaikus ļaujot lielākajai daļai citu tirdzniecības iestāžu palikt atvērtām.
Tāpat kā Vācija un Dienvidkoreja, arī Latvijā ar valsts un privāto laboratoriju konsorcija palīdzību vienlaikus ir izveidots stingrs diagnostiskās pārbaudes režīms, kura mērķis ir izsekot un izolēt katru koronavīrusa gadījumu. Pašlaik valstī ir viens no augstākajiem pārbaužu rādītājiem uz vienu iedzīvotāju pasaulē. “Pārbaudiet, izsekojiet, izolējiet,” saskaņā ar Kārensa teikto valdības devīze. “Ir šausmīgi salīdzināt mirstības rādītājus starp valstīm,” sacīja premjerministrs. “Nāves gadījumi, ko esam redzējuši, joprojām ir traģiski. Bet, ņemot vērā to, kā lietas varēja notikt, un ņemot vērā Eiropu, šķiet, ka mums klājas labi.”
Lai gan tās mazais izmērs un neliela veiksme, visticamāk, palīdzēja, Latvijai pārsteidzoši labi klājās pret koronavīrusu. Nepietiekami finansēto veselības aprūpes sistēmu, kurā ietilpst vairākas padomju laika iestādes, nevar nosaukt par progresīvu. Turklāt daudzi darbinieki ir vecāki par 65 gadiem, un medmāsu ir ļoti maz. Daļēji tieši veselības aprūpes sistēmas nepilnību apzināšanās mudināja valdību rīkoties ātri un apsteidzoši. Nebija vietas pacientu pieplūdumam.
Veselības ministre Ilze Finkeli 19. martā ziņoja, ka Latvijā ir 450 intensīvās terapijas gultas ar papildu 1500 gultām, kuras varētu modernizēt un modernizēt kā intensīvās terapijas nodaļas, taču pat ar to ne tuvu nepietiek, lai pārvarētu slimības uzliesmojumu Itālijā. vai Spānija. Sākotnēji trūka individuālo aizsardzības līdzekļu medicīnas darbiniekiem, taču valdība piesaistīja Aizsardzības ministrijas loģistikas komandu, lai paātrinātu šo līdzekļu iepirkumu.
Valdība arī rīkojās ar dziļu cieņu pret zinātni un medicīnisko pieredzi, paļaujoties uz reģionā vadošo epidemiologu un virusologu pulku, kas atrodas Latvijā. “Agri radās sajūta, ka mums priekšplānā jāizvirza mūsu labākie medicīnas prāti,” sacīja Valsts departamenta pārstāve Dženisa Pekresa. Bija arī piesardzīgi piemēri citām Eiropas valstīm, piemēram, Apvienotajai Karalistei, kas uzliesmojuma sākumā ignorēja savus ekspertus, vai Itālijai, kas balstījās uz reģionālo, nevis valsts stratēģiju.
Viens no Latvijas ekspertiem ir Pulses Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infekcijas slimību speciālists un Ministru kabineta vecākā padomniece Uja Dombis. Dombis Latvijas rūpīgi pārdomāto un salīdzinoši neierobežoto reakciju raksturoja kā “vienu no brīvākajām Eiropā”. Tomēr viņš un viņa kolēģi kritizē Zviedrijas lielākoties nejaušo bezbloķēšanas reakciju, kur skolas paliek atvērtas, sociālā distancēšanās ir ieteicama, nevis obligāta, un gandrīz 3500 cilvēku ir miruši.
Latvijā, pēc Dombes teiktā, valdības īstenotie ierobežošanas pasākumi ir guvuši lielu sabiedrības atbalstu. Viņš cer, ka koronavīruss liks valsts vadītājiem ieguldīt vairāk naudas naudas trūkuma veselības aprūpes sistēmā. “Pagājušajā gadā Latvija veselības aprūpei tērēja 4% no IKP,” viņš teica. Savukārt 2018. gadā Igaunija un Lietuva iztērēja attiecīgi 5,1% un 5,9%.
Apvienojumā ar tautas atbalstu valdības reakcijai, šķiet, ka pandēmija ir palīdzējusi apvienot valsti. Divi ievērojamākie epidēmijas eksperti Dombes un Jurijs Perivošikovs nāk no dažādām Latvijas etniskās sašķeltības pusēm. Dombis pieder etniskajiem latviešiem, savukārt Perevossikovs pieder pie valsts krievvalodīgo minoritātes. Kārenss sacīja, ka abu kopienu pārstāvju klātbūtne valdības reakcijai uz Covid-19 ir “negaidīta pandēmijas blakusparādība”. “Vīruss neārstē cilvēkus, pamatojoties uz viņu ienākumu līmeni vai rasi.”
“Mēroga atbalsta punkts ir mūsu eksperti,” sacīja Kārenss. 7. maijā Ministru padome pēc konsultēšanās ar tās ekspertiem pagarināja ārkārtas stāvokli Līdz 9. jūnijam Ar dažu ierobežojumu atvieglošanu. Ir atļauta personīga konsultācija par skolas eksāmeniem, un tirdzniecības centri var palikt atvērti nedēļas nogalēs. Tagad sabiedriskajā transportā maskas ir obligātas. Krīzes laikā starp Kārensa valdības atbalstītājiem bija koronavīrusa smagi cietušie biznesa aprindu locekļi. Valdība jūs ir nodrošinājusi 75 procenti darbinieku algām līdz 700 eiro (750 ASV dolāriem) un piešķirts uzņēmumu ienākuma nodokļa atlikums uz laiku līdz trim gadiem. “Man jāsaka, ka esmu ļoti pārsteigts par to, kā valdība ir risinājusi situāciju,” sacīja Bernhards Lēvs, uz laiku slēgtas luksusa viesnīcas vadītājs austrietis. “Pareizās kustības tika veiktas īstajā laikā.”
Pareizi lēmumi, ko pieņem pareizie cilvēki īstajā laikā: tas, šķiet, ir labākais skaidrojums Latvijas panākumiem. “Krīzes var parādīt labāko un sliktāko cilvēkos un valdībās,” sacīja Kārens. “Un es domāju, ka mūsu gadījumā mēs esam viena no valstīm, kur šī krīze ir izcēlusi vismaz labāko mūsu tautā un arī mūsu valdībā.”
Mēs ceram, ka Latvijas iedzīvotāji arī turpmāk piekops tādu pašu priekšzīmīgu pašdisciplīnu un rūpes par kopējo labumu, kādu viņi ir parādījuši līdz šim. Jāskatās, vai viņi to dara. “Šeit ir runa par cilvēku uzvedību, nevis matemātiskām vienībām,” sacīja Dombis. Tomēr ir grūti apstrīdēt Kārensa rožaino vērtējumu: ir atsvaidzinoši redzēt, kā valsts ir atkal apvienota. Šķiet, ka medicīniskā krīze ir palīdzējusi Latvijai atrisināt identitātes krīzi un nostiprinājusi sabiedrības drošības sajūtu, kā arī sajūtu, ka valsts valdība rūpējas par saviem pilsoņiem.
Viens no daudzajiem koronavīrusa krīzes pārsteigumiem ir to emigrantu skaits Latvijā, kuri nolēmuši atgriezties. Pēc Peķera teiktā, uzliesmojuma laikā valdības nodrošinātajos repatriācijas lidojumos ir iekāpuši vairāk nekā 5000 Latvijas iedzīvotāju, kas krietni pārsniedz Ārlietu ministrijas cerēto. Atgriezušos vidū bija tūristi un studenti, taču arī daudzi ārzemēs dzīvojošie latvieši esot nolēmuši, ka šis ir īstais laiks atgriezties dzimtenē uz neatgriešanos.
