Gada laikā ir vērojami nelieli uzlabojumi kreditēšanas jomā, taču kopumā vēl ir daudz kur virzīties uz priekšu, liecina Latvijas Bankas sagatavotais “Finanšu pieejamības pārskats 2024”.
Viens no ziņojuma autoriem, kurā detalizēti izvērtēta kredītu un citu finansējuma avotu pieejamība Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas pēdējos gados ir ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā, Kārlis Velerts, Pētniecības daļas vadītājs Latvijas Bankas vadība uzsver labi funkcionējošu finanšu sektoru, kas nodrošina uzņēmumiem un mājsaimniecībām stabilu piekļuvi kredītiem, kas ir būtisks veselīgas ekonomikas izaugsmes nosacījums.
Mājokļa kredītiem pievienotās procentu likmes ir samazinājušās, lai gan tās joprojām ir augstas. 2018. gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējās saņemt kredītu mājas iegādei vai celtniecībai, bija jāpaļaujas uz aptuveni 2,4% pievienoto procentu likmi, bet 2024. gada sākumā vidējā pievienotā procentu likme bija 1,6%.
Zemāks pievienoto procentu likmju līmenis ir izdevīgs ne tikai tiem, kas vēlas aizņemties jaunu kredītu, bet arī tiem, kuri jau ir paņēmuši kredītu, jo kļūst iespējams kredītu pārfinansēt uz izdevīgākiem nosacījumiem, teikts ziņojumā. . Īpaši svarīgi tas kļūst pēc 2024. gada sākumā apstiprinātajos noteikumos veiktajiem grozījumiem, kas būtiski samazināja mājokļa kredītu refinansēšanas izmaksas.
Latvijas Bankas analīze liecina, ka kreditēšana Latvijā joprojām ir gausa – 2024. gada 1. ceturksnī nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums sasniedza 27,5% no IKP. Papildus cikliskajiem faktoriem un ierobežojošajai monetārajai politikai, kas kavē kreditēšanu visā eiro zonā, izaicinājumus Latvijā rada arī strukturālas problēmas, tostarp augstas kredītprocentu likmes un stingras prasības nodrošinājumam.
Latvijas Banka atzīst, ka procentu likmes Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ir vienas no augstākajām eiro zonā.
Piemēram, mājokļu kredītu sektorā 2024. gada pirmajā ceturksnī procentu likmes Baltijas valstīs bija par diviem procentpunktiem augstākas nekā vidēji eiro zonā, daudz augstākas nekā procentu likmes tuvākajās atkarīgajās valstīs. Daļēji tas ir saistīts ar augsto mainīgo procentu likmju likmi Baltijas valstīs.
Citviet eirozonā biežākas ir fiksētas kredītu procentu likmes, kas kredītlīguma darbības laikā nemainās vai mainās reti, tādējādi pasargājot aizņēmējus no īstermiņa procentu likmju svārstībām. Latvijas Banka uzskata, ka arī Latvijā jāmeklē risinājumi, kā paplašināt kredītņēmējiem procentu likmju fiksācijas iespēju un padarīt fiksētās likmes piedāvājumu pievilcīgāku. Tas palielinātu pieejamo kredītu daudzveidību un sniegtu kredītņēmējiem iespēju izvairīties no biežām kredītu procentu likmju izmaiņām.
Turpretim uzņēmumu kreditēšanas sektorā pozitīvu izmaiņu ir maz, secina Latvijas Banka. Pievienotās procentu likmes bija pastāvīgi augstas un kopā ar lielu mainīgo procentu likmju īpatsvaru atspoguļojās ļoti augstās kredītprocentu likmēs. Lai uzlabotu situāciju, jāstiprina konkurence arī uzņēmumu kreditēšanas sektorā, samazinot kredītu refinansēšanas izmaksas, uzskata Latvijas Banka.
Uzņēmumiem kredītu refinansēšanas izmaksas sastāv ne tikai no jaunā aizdevuma līguma maksas (apmēram 1% no aizdevuma summas), bet arī no pirmstermiņa atmaksas komisijas (apmēram 2% no atlikušās kredīta summas), kas ir būtisks slogs, kas samazina refinansēšanas iespēja. Tāpēc viens no Latvijas Bankas priekšlikumiem ir aizliegt komisijas maksu par kredītu pirmstermiņa atmaksu vai pārfinansēšanu pie cita aizdevēja.
Arvien lielāku lomu ekonomikas finansēšanā ieņem nebanku sektors, īpaši nebanku aizdevēji, kuru finansējums ir pieaudzis gan mājsaimniecību, gan nefinanšu uzņēmumu sektorā. Latvijas Banka vērš uzmanību, ka šo salīdzinoši dārgo kredītu popularitāte ir pieaugusi, neskatoties uz Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu finansiālās veselības stāvokļa uzlabošanos. Tas parāda šo pakalpojumu sniedzēju spēju rast risinājumu, kas šķiet pieņemams arvien lielākam skaitam uzņēmumu.
Pēdējo divu gadu ekonomiskie satricinājumi vēl nav atstājuši ilgstošu ietekmi uz Latvijas uzņēmumu finansiālo stāvokli un vēlmi investēt, lai gan situācijai ir tendence atšķirties atkarībā no nozares. Latvijas Bankas pārskatā norādīts, ka uzņēmumu finansiālo stāvokli raksturojošie rādītāji kopumā nav būtiski pasliktinājušies un to gatavība investēt saglabājas stabila.
Arī turpmāk zemākas procentu likmes un pieaugošā ekonomiskā aktivitāte veicinās palielinātu nepieciešamību pēc finansējuma uzņēmumu attīstībai, uzsver Latvijas Banka. Vienlaikus finansējuma pieejamību ierobežo augstās finansējuma izmaksas un stingrās nodrošinājuma prasības, kas samazina uzņēmumu pieprasījumu pēc banku aizdevumiem un liek paļauties uz pašu līdzekļiem un citām alternatīvām.
Finansējuma pieejamības situācija Latvijas pašvaldībās nebūt nav vienveidīga. To labi ilustrē atšķirības mājokļu kreditēšanas aktivitātē, skaidro Latvijas Banka. Rīgas pašvaldībās izsniegto mājokļu kredītu apjoms ir tuvu eirozonas vidējam rādītājam, bet citviet Latvijā kreditēšana notiek ļoti lēni un nepārsniedz 10% no pašvaldību IKP. Tas attiecas arī uz valsts pilsētām un provincēm ar augstu ekonomiskās aktivitātes līmeni.
Latvijas Banka skaidro, ka šo atšķirību cēlonis ir vairākas strukturālas problēmas, kas kavē kreditēšanas attīstību mājokļu tirgū, tostarp augstas ēnu ekonomikas izplatība, nekustamā īpašuma novērtējuma un būvniecības apjoma atšķirības. izmaksas, kā arī dažādi kredītu izsniegšanas ierobežojumi – minimālā summa un citi.
Meklējot risinājumus mājokļu pieejamības uzlabošanai un mājokļu kreditēšanas veicināšanai reģionos, Latvijas Banka 2024. gada 20. septembrī rīkos ekspertu diskusiju, kurā piedalīsies finansisti un pašvaldības. Sīkāka informācija tiks sniegta tuvākajā laikā.
Lasi arī: Viedoklis: Sarūsējusi infrastruktūra – kā valdības politika grauj Ventspili
