Putina neorganizētais režīms raksturoja Latviju kā “neonacistu” valsti, kas ir vēsā atbalss no Maskavas draudiem Ukrainai pēc tam, kad Baltijas valsts noteica 9.maiju par Krievijas agresijas upuru piemiņas dienu.
Neparastā kņadā Maskava Rīgas lēmumu nākammēnes – tajā pašā dienā, kad Krievijas Uzvaras diena, kad tika atzīmēta nacistiskās Vācijas kapitulācija – pieminēt Ukrainas kara upurus, nosauca par “zaimojošu”.
Latvijas deputāti pieņēma tiesību aktus, lai pievērstu uzmanību “Krievijas militārajai agresijai”. Pie katras rezidences un valdības ēkas līdzās Ukrainas karogiem plīvos Latvijas valsts karogi.
Kā vēsta Kremļa atbalstītie mediji, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova šo lēmumu nodēvējusi par “mēģinājumu apvainot Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo kopienu, kas lolo piemiņu par antifašistu varoņu varoņdarbiem”.
Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas Informācijas un preses departamenta direktore Marija Zaharova (attēlā) šo lietu nodēvēja par “mēģinājumu pazemot Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo kopienu”.
Latvijas cea ir pieņēmusi likumdošanu, lai pievērstu uzmanību “Krievijas militārajai agresijai”, un valsts karogus pie katras rezidences un valdības ēkas rotās melna lente. Latvijas valsts karogi līdzās Ukrainas karogiem plīvos arī pie Rīgas pils, Saimaa ēkas un Ministru kabineta ēkas
Krievijas Ārlietu ministrija asi kritizējusi Latvijas lēmumu 9.maijā pieminēt Ukrainas kara upuru piemiņu kā “zaimojošu” – jo tieši tajā pašā dienā Maskavā notiek ikgadējā Uzvaras dienas parāde, atzīmējot nacistu kapitulāciju Otrajā pasaules karā. . Attēlā: Uzvaras dienas parāde Maskavā, 2021
Attēlā: Krievijas prezidents Vladimirs Putins sveic kara veterānus pirms militārās parādes D-dienā 2021. gadā
Viņa piebilda: “Latvijas parlamentāriešu apkaunojošo lēmumu asi nosoda visi saprātīgie spēki ne tikai Krievijā, bet visā pasaulē.
Tajā pašā laikā šis likumdošanas akts nepārsteidz, jo Latvijā valdošais režīms jau izsenis ir pazīstams ar priekšrocībām pret neonacistiem un mēģinājumiem balināt nacistiskās Vācijas sekotāju pastrādātās zvērības.
Tāpat kā Rīga visos iespējamos veidos piesedz Kijevas režīma noziegumus pret civiliedzīvotājiem Ukrainā un Donbasā. Mēs esam pārliecināti, ka vēsture visu noliks savās vietās.
Likumprojekts arī neļaus rīkot publiskas svinības, un tajā teikts, ka nebūs atļauts rīkot publiskus pasākumus.
Tas noticis, kad bijušais Krievijas armijas virsnieks valsts televīzijā izklāstīja kaujas plānu, kas ietvertu Krievijas armijas iebrukumu NATO Baltijas valstīs un daļā Zviedrijas, kas ir politiski neitrāla valsts.
Tiešraidē runājot Krievijas 1. kanālā, kāds atvaļināts Krievijas militārais pulkvedis norādīja uz karti, kurā sarkanā krāsā apvilkta Gotlande, Zviedrijas lielākā sala ar aptuveni 58 595 iedzīvotājiem.
Kā varētu izskatīties Krievijas iebrukums Baltijas valstīs, pulkvedis Igors Korotčenko, bijušais ģenerālštāba, Krievijas gaisa spēku un tagad rezerves virsnieks, telekanālā Rossija 1 skaidroja.
Kartē attēlots plāns, saskaņā ar kuru Krievijas spēki atkāpsies no Kaļiņingradas un bloķēs Sualku pāreju starp Poliju un Lietuvu, kavējot NATO papildspēkus.
Atsaucoties uz karti, pulkvedis Igors Korotčenko, bijušais Krievijas Ģenerālštāba un Gaisa spēku un tagad rezerves virsnieks, iebrukuma sākumā teica, ka “Krievijas masveida elektroniskais trieciens” tika veikts, kad “visi NATO radari apžilbināja un redzēja. nekas”, saskaņā ar saule.
Viņš piebilda, ka šādi varētu izskatīties pārņemšanas scenārijs.
Zviedrija savā mūsdienu vēsturē vienmēr ir bijusi politiski neitrāla, taču Krievijas iebrukums Ukrainā politisko diskusiju priekšplānā izvirzīja iespēju Skandināvijas valstij pievienoties NATO.
Kopš iebrukuma sākuma Krievija ir vairākkārt draudējusi Zviedrijai un Somijai saistībā ar dalību NATO.
“Šobrīd Krievijas militārās lidmašīnas nolaižas Zviedrijas salā Gotlandē, lai piegādātu zenītraķešu sistēmas S-400 un piekrastes pretkuģu sistēmas Bastion,” sacīja pulkvedis Korotčenko.
Video redzama pierobežas zona ar nosaukumu “Suvalku sprauga” – plaisa starp Baltkrieviju un Krievijas eksklāvu Kaļiņingradu, pēc Otrā pasaules kara no Vācijas anektēto atlikušo teritoriju.
Pulkvedis Korotčenko skaidroja, kā Krievija virzīsies no Kaļiņingradas uz Sualku pāreju, kas atdala Poliju un Lietuvu, bloķējot NATO papildspēkus no rietumiem.
NATO spēki piedalās mācībās Cold Response Norvēģijā, kas notiek reizi divos gados
NATO ātrās reaģēšanas spēku brigādes Norvēģijā bruņumašīnas, lai piedalītos 22. Aukstās reaģēšanas militārajās mācībās, ierodas Burj Haven Fredrikstādes pilsētā Norvēģijā.
“Izbrīnītie Rietumi un NATO zinās, ka Krievija pasludina 400 kilometrus garu lidojumu aizlieguma zonu,” piebilda satrauktais pulkvedis.
Viņš televīzijas tiešraidē sacīja, ka tad visa Baltijas jūra tiks atvērta Krievijas spēkiem.
Scenārijs beidzas ar to, ka jaunās Baltijas valstis apņemas uzticēties Maskavai, bet Zviedrija piekrīt pastāvīgai neitralitātei un Gotlandes nomai uz 99 gadiem.
Raidījums tika rādīts Krievijas televīzijā pagājušā gada nogalē, bet to publicēja Ukrainas valdības padomnieks Antons Geraščenko.
Tikmēr prezidents Vladimirs Putins cer uz uzvaru kaujas laukā Ukrainas austrumos tuvākā mēneša laikā, lai varētu to svinēt Krievijas ikgadējā Uzvaras dienas parādē Maskavā.
ASV amatpersonas sacīja, ka iespējamais kara noziedznieks vēlējās, lai viņa uzvara sakristu ar parādi Sarkanajā laukumā 9. maijā.
ICBM Yars pārvietojas uz Sarkano laukumu militārās parādes laikā, pieminot 75. gadadienu kopš Uzvaras Lielajā Tēvijas karā 2020. gada 24. jūnijā Maskavā, Krievijā.
TOS-1A Solntsepyok (Blazing Sun) vairākas termiskās raķešu palaišanas iekārtas D-dienas militārajā parādē Sarkanajā laukumā, atzīmējot 75. gadadienu kopš Uzvaras Otrajā pasaules karā, 2020. gada 24. jūnijā Maskavā, Krievijā.
Krievijas militārpersonas uzvaras dienā, kas atzīmē 76. gadadienu kopš uzvaras pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā, pastaigājas Sarkanajā laukumā Maskavas centrā, Krievijā 2021. gada 9. maijā.
Viņi teica, ka tas varētu izskaidrot, kāpēc Krievijas despota spēki pēc vairāku nedēļu kaujām atkāpās no Kijevas reģiona, lai koncentrētos uz Austrumukrainu. reizes minēts.
Putins droši vien domātu, ka uzvara kaujas laukā Donbasa reģionā Ukrainas austrumos ir reālāka, jo tur vairāk no esošajiem ukraiņu iedzīvotājiem ir prokrieviski noskaņoti.
Amatpersonas arī uzskata, ka Krievijas karaspēka pārvietošana varētu būt sagaidāma ar siltāku laiku, kas apgrūtinās tanku un bruņumašīnu pārvietošanu cauri Ukrainas laukiem.
Viņi uzskata, ka gadījumā, ja Krievija koncentrēsies uz Austrumukrainu, Putina spēki tur var palikt vairākus mēnešus.
Ukrainas amatpersonas arī uzskata, ka D-dienas parāde būs centrālais punkts Putina iebrukuma plānā B pēc Krievijas despota sākotnējās stratēģijas neveiksmes.
