Krievija lūdz Ukrainu nolikt ieročus Severodoņeckas kaujā

Kijeva (Reuters) – Krievija trešdien paziņoja, ka Ukrainas spēki, kas atrodas ķīmiskajā rūpnīcā aplenktajā Severodoņeckas pilsētā, agri trešdien noliek ieročus, tādējādi izdarot spiedienu uz savu priekšrocību cīņā par Austrumukrainu.

Ukraina aicina palielināt Rietumu smago bruņojumu pēc tam, kad Krievija ir piešķīrusi lielāko daļu sava ugunsspēka Donbasa reģiona austrumu daļai, un šis temats trešdien Briselē tiks apspriests NATO aizsardzības ministru sanāksmē.

Ukraina ziņo, ka vairāk nekā 500 civiliedzīvotāju un karavīru ir iesprostoti ķīmiskajā rūpnīcā Azot, kur tās spēki ir izturējuši nedēļas ilgušo Krievijas bombardēšanu un uzbrukumus, kuru rezultātā liela daļa Severodoņeckas ir kļuvusi par drupām.

Krievijas Nacionālās aizsardzības administrācijas centra vadītājs Mihails Mizincevs ziņu aģentūrai Interfax sacīja, ka kaujiniekiem “jāpārtrauc sava muļķīgā pretošanās un jānoliek ieroči”, sākot no plkst.8 pēc Maskavas laika (0500 GMT).

Mizincevs sacīja, ka civiliedzīvotāji tiks izlaisti no humānās palīdzības koridora.

Azotas bombardēšana atspoguļo agrāko Azovstālas tērauda rūpnīcu aplenkumu Mariupoles dienvidu ostā, kur simtiem kaujinieku un civiliedzīvotāju patvērās no Krievijas bombardēšanas. Iekšā esošie padevās maija vidū un tika nogādāti Krievijas apcietinājumā.

Reģiona gubernators Serhijs Gaidai Luhanskā, vienā no divām austrumu provincēm, uz kuru Maskava pretendē separātistu pilnvaroto pārstāvju vārdā, sacīja, ka Azotas bombardēšana bija tik vardarbīga, ka “cilvēki vairs nevar to paciest patversmēs, un viņu psiholoģiskais stāvoklis ir saspringts”.

Krievijas uzbrukums Severodoņeckai Luhanskā – pilsētai, kurā pirms kara dzīvoja tik tikko vairāk nekā 100 000 cilvēku, šobrīd ir tā dēvētās Donbasa kaujas centrālais punkts.

Kijeva paziņoja, ka katru dienu iet bojā no 100 līdz 200 tās karavīru un vēl simtiem tiek ievainoti.

Ukraina joprojām mēģina evakuēt civiliedzīvotājus no Severodoņeckas pēc tam, kad Krievijas spēki iznīcināja pēdējo tiltu pāri upei uz Ukrainas kontrolēto sadraudzības pilsētu Lisehansku.

Krievijas spēki bombardēja Lisičansku, kas atrodas augstā vietā Severskas Doņecas upes rietumu krastā.

Pēdējo nedēļu laikā situācija ir mainījusies vairākas reizes, un Ukrainas amatpersonas ir sniegušas tikai dažas norādes, ka viņi atkāpsies.

Taču, tā kā visi tilti, kas ved no Sievierodoņeckas, tagad ir iznīcināti, Ukrainas spēki riskē tikt ielenkti.

“Mums ir jāpacieš… jo vairāk zaudējumu ienaidnieks cietīs, jo mazāks spēks tam būs, lai turpinātu savu agresiju,” sacīja Zelenskis otrdienas vakarā.

‘Nevar aizbraukt’

Krievija nesniedz regulārus skaitļus par saviem zaudējumiem, taču rietumvalstis apgalvo, ka tie ir bijuši milzīgi, jo prezidents Vladimirs Putins cenšas piespiest Kijevu pilnībā atteikties no kontroles pār divām provincēm – Luhansku un Doņecku, ko kopā dēvē par Donbasu.

Pēdējo nedēļu laikā Sjevjerodoņeckā ir vairākkārt mainījusies tendence – Krievija ir koncentrējusi savu milzīgo artilērijas uguns spēku uz pilsētu teritorijām, lai iznīcinātu pretestību, un pēc tam nosūta pretuzbrukumiem neaizsargātus sauszemes spēkus.

Citviet Donbasā Ukraina apgalvo, ka Krievija plāno uzbrukt Slovēnijai no ziemeļiem un pa fronti netālu no Bahmutas dienvidos.

Pagājušajā nedēļā ir uzbrukts kritiskajai infrastruktūrai, tostarp mājām, skolām, slimnīcām un tirgiem, žurnālistiem Ņujorkā, Doņeckas provincē, sacīja ANO pārstāvis Stefans Dujariks.

“Tas ir padarījis dzīvi gandrīz nepanesamu cilvēkiem, kuri arī saskaras ar nopietnu ūdens trūkumu, dažkārt kauju dēļ nevar pamest savas mājas vairākas dienas pēc kārtas,” sacīja Dujariks.

Ukrainas armija dienvidos paziņoja, ka ir veikusi trīs gaisa triecienus pret karaspēka palielināšanu, degvielas noliktavām un militāro aprīkojumu Hersonas reģionā.

ieročus

Ukrainas amatpersonas ir atkārtoti aicinājušas ASV un to sabiedrotos nosūtīt artilēriju, tankus, dronus un citus smagos ieročus un labākos.

Rietumvalstis ir apsolījušas ieročus, kas atbilst NATO standartiem – tostarp uzlabotas ASV raķetes. Taču to izvietošana prasa laiku, un Ukrainai būs nepieciešams pastāvīgs Rietumu atbalsts, lai pārietu uz jaunām piegādēm un ieroču sistēmām, jo ​​tās padomju laika ieroču un munīcijas krājumi samazinās.

Trešdienas sanāksme notiek NATO aizsardzības ministru sanāksmes kuluāros, ko vadīs ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. Šī ir trešā reize, kad aptuveni 50 valstu grupa tiekas, lai apspriestu un koordinētu palīdzību Ukrainai.

Kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī Vašingtona ir piešķīrusi drošības palīdzību aptuveni 4,6 miljardu dolāru apmērā, tostarp liela darbības rādiusa raķešu sistēmām, bezpilota lidaparātiem un modernai artilērijai.

Taču Zelenskis sacīja, ka Ukrainai nav pietiekami daudz pretraķešu sistēmu, lai aizsargātu savas pilsētas, piebilstot, ka “nav nekāda attaisnojuma kavēšanās ar to nodrošināšanu”.

Lai gan Rietumu sankcijas ir smagi ietekmējušas Krievijas ekonomiku, globālais naftas un graudu trūkums ir paaugstinājis enerģijas un preču cenas. Putina piektdienas uzruna Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā tiks uzmanīgi vērota. Lasīt vairāk

Reuters biroju ziņojumi. Autori Ramy Ayoub un Stephen Coates. Rediģējuši Grants Makkols un Saimons Kamerons Mūrs

Mūsu kritēriji: Thomson Reuters uzticības principi.