CNN
—
Starptautiskā Krimināltiesa izdeva orderi viņa arestam Bijušais Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs apsūdzēti starptautiskos noziegumos, kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
Tiesa otrdien paziņoja, ka abi vīrieši ir atbildīgi par diviem kara noziegumiem: uzbrukumu vadīšanu civiliem mērķiem un pārmērīga nejauša kaitējuma nodarīšanu civiliedzīvotājiem vai kaitējumu civiliem objektiem. Viņi tiek apsūdzēti arī noziegumos pret cilvēci.
Tajā pašā dienā Eiropas augstākā tiesa atzina Krieviju par vainīgu sistemātiskajos cilvēktiesību pārkāpumos okupētajā Krimā kopš 2014. gada februāra, atzīmējot Kijevas uzvaru pirmajā starpvalstu tiesas sēdē pret Maskavu par pussalu, kas varētu pavērt ceļu vēl vairāk jautājumiem.
Pēc Starptautiskās Krimināltiesas paziņojuma Krievijas ziņu aģentūra TASS citēja Šoigu vadīto valdības struktūru Krievijas Drošības padomi, kas tiesas lēmumu nosauca par “neesošu”.
“Tam nav jēgas, jo SKT jurisdikcija neattiecas uz Krieviju, un [the decision] TASS citēja varasiestādes teikto: “Tas tika darīts hibrīdkara ietvaros, ko Rietumi vērš pret mūsu valsti.”
Ukrainas amatpersonas atzinīgi novērtēja SKT paziņojumu otrdien. Prezidents Volodimirs Zeļenskis sacīja, ka lēmums liecina, ka “neviena militārā pakāpe vai kabineta durvis nevar aizsargāt Krievijas noziedzniekus no atbildības”. Valsts cilvēktiesību ombuds Dmitro Lobinets sacīja, ka SKT lēmums nozīmē, ka Ukraina ir soli tuvāk taisnīguma sasniegšanai.
Savā Telegram kontā publicētajā paziņojumā viņš sacīja: “Agrāk vai vēlāk katrs kara noziedznieks saņems taisnīgu sodu!”
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks sacīja, ka Šoigu un Gerasimovam ir “individuāla atbildība”.
“Šis ir svarīgs lēmums, par ļaunumu tiks saukts pie atbildības,” viņš teica paziņojumā.
Ar aresta orderiem Šoigu un Gerasimovu tika iekļauti Starptautiskās Krimināltiesas meklētāko sarakstā, lai gan nav skaidrs, vai viņi kādreiz tiks tiesāti.
Tiesa Izmēģinājumi in absentia netiek veikti Maz ticams, ka Maskava viņus izdos.
Saskaņā ar diviem aizturēšanas orderiem kopējais Krievijas augstāko amatpersonu skaits, kas tiek meklētas par kara noziegumiem, ir četras, kā to iepriekš izdarīja Starptautiskā Krimināltiesa. Tika izdoti aresta orderi Par prezidentu Krievijas prezidents Vladimirs Putins Un Krievijas amatpersona Marija Ļvova Belova Sakarā ar it kā iecerēto ukraiņu bērnus deportēt uz Krieviju.
SKT atrodas Hāgā, Nīderlandē, tika izveidota saskaņā ar līgumu, ko sauc par Romas statūtiem, un darbojas neatkarīgi. Lielākā daļa valstu – 124 no tām – ir līguma puses, taču ir arī ievērojami izņēmumi, tostarp ASV, Krievija un Ukraina.
Saskaņā ar Romas statūtiem ikvienai valstij, kas to parakstījusi, ir pienākums arestēt un izdot ikvienu, kam ir Starptautiskās Krimināltiesas izdotais apcietināšanas orderis.
Atsevišķā lietā Eiropas Cilvēktiesību tiesa otrdien vienbalsīgi nolēma, ka Krievija Krimā pārkāpusi 11 Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pantus, ko Maskava anektēja pēc tās nelikumīgā iebrukuma pussalā pirms 10 gadiem.
Tas ietvēra tiesību uz dzīvību, brīvību, drošību, taisnīgu tiesu un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizlieguma pārkāpumus, teikts tiesas paziņojumā presei.
Tiesa arī konstatēja, ka Krievija ir pārkāpusi trīs Eiropas konvencijas protokolus: īpašuma aizsardzību, tiesības uz izglītību un pārvietošanās brīvību. Tiesa nolēma, ka Krievijai no Krimas pārvestie ieslodzītie ir droši jāatdod Krievijai.
Daži pārkāpumi, par kuriem Krievija tika notiesāta, ir datēti ar 2014. gadu.
Ukrainas Tieslietu ministrijas Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisāre Margarita Sokorenko sacīja, ka spriedums “principā atceļ Krievijas gadu desmitiem ilgušos apgalvojumus, ka cilvēktiesības Krimā tiek ievērotas”.
Krievija iepriekš bija noliegusi apsūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem Krimā, un 2022. gada martā tika izslēgta no Eiropas Padomes pēc masīvā iebrukuma Ukrainā.
Atbildot uz to, Maskava izstājās no Eiropas Tiesas jurisdikcijas, nosakot 2022.gada 15.martu par termiņu, pēc kura tā apgalvoja, ka pret Krieviju vērstie spriedumi netiks ņemti vērā.
Šoigu, viens no Starptautiskās Krimināltiesas meklētajiem Krievijas pilsoņiem, ir ilggadējs Putina tuvs sabiedrotais, kurš 12 gadus ieņēma Krievijas aizsardzības ministra amatu. Viņš bija Sāka Putins Pagājušajā mēnesī viņu nomainīja ekonomists Andrejs Belousovs.
Viņš vadīja pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gadā, kas pārsteidza Kijevu, taču tika ātri atvairīts, atklājot Maskavas korupcijas pārņemtās armijas vājās vietas. Tomēr Šoigu palika ļoti populārs politiķis Krievijā. Divus gadu desmitus pavadot ārkārtas situāciju ministra amatā, viņam izdevies iekrāsot tādas amatpersonas tēlu, kura sniedz palīdzību, kad tā ir nepieciešama.
Savukārt Gerasimovs Krievijas bruņoto spēku priekšgalā ir bijis vairāk nekā desmit gadus. Viņš bija viens no nelielas cilvēku grupas, kas bija atbildīgs par plaša mēroga iebrukuma Ukrainā plānošanu. Viņš tika oficiāli iecelts šajā amatā Kampaņas virspavēlnieks 2023. gada janvārī.
Starptautiskā Krimināltiesa paziņoja, ka iespējamie noziegumi ir saistīti ar “lielu skaitu streiku pret daudzām elektrostacijām un apakšstacijām”, ko Krievija veica visā Ukrainā vismaz no 2022. gada oktobra līdz 2023. gada martam.
Trīs tiesnešu kolēģija, kas pieņēma lēmumu par apcietināšanas orderu izsniegšanu, pirmdien secināja, ka Šoigu un Gerasimovs lika veikt triecienus civiliem objektiem, kas saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām ir kara noziegums.
Tiesneši arī sacīja, ka, lai gan dažus mērķus tajā laikā varēja uzskatīt par saistītiem ar Krievijas militāro kampaņu, bija skaidrs, ka trāpīšana tiem nodarīs kaitējumu civiliedzīvotājiem un ka sagaidāmais kaitējums būs pārmērīgs, salīdzinot ar trieciena militāro priekšrocību. viņiem.
Tiesas galvenais prokurors Karims Hans otrdien atsevišķā paziņojumā norādīja, ka Krievijas kampaņa tajā laikā bija “uzvedības kurss, kas ietvēra vairāku darbību izdarīšanu pret civiliedzīvotājiem”. Viņš sacīja, ka Šoigu un Gerasimova rīcība šādā veidā var līdzināties noziegumam pret cilvēci.
Šī klasifikācija ir paredzēta vissmagākajiem noziegumiem, kas izdarīti kā daļa no plaši izplatīta, sistemātiska uzbrukuma, kas vērsts pret civiliedzīvotājiem.
