Krievijas un ārvalstu vietējie plašsaziņas līdzekļi ir pārpildīti ar jaunākajiem iespējamajiem miera centieniem, šoreiz no Āfrikas līderiem. Jādomā, ka šī miera uzturētāju grupa Dienvidāfrikas prezidenta Kirila Ramafosas vadībā demonstrēs kolektīvus centienus atrisināt pieaugošās politiskās domstarpības starp Krieviju un tās kaimiņvalsti Ukrainu.
Saskaņā ar oficiāliem avotiem, ko uzrauga rakstnieks, miera plānu atbalsta Āfrikas līderi no Senegālas, Ugandas, Ēģiptes, Kongo Republikas un Zambijas. Četras no šīm sešām Āfrikas valstīm – Dienvidāfrika, Kongo, Senegāla un Uganda – pagājušajā gadā atturējās no ANO balsojuma, kurā tika nosodīts Krievijas iebrukums. Zambija un Ēģipte balsoja par šo priekšlikumu.
Zambijai ir vēsturiskas saites ar Krieviju. Uganda ir ASV sabiedrotā attiecībā uz reģionālo drošību Austrumāfrikā, bet Ugandas prezidents Joveri Museveni runāja par savas valsts draudzību ar Krieviju un neitrālo pozīciju karā Ukrainā. Iepriekš Āfrikas Savienība un reģionālās ekonomiskās organizācijas oficiāli aicinājušas pieņemt diplomātiskos mehānismus un sarunas, ar kurām izbeigt krīzi starp Krieviju un Ukrainu.
Pagājušā gada martā Senegālas prezidents Makijs Sals un Āfrikas Savienības komisijas priekšsēdētājs Moussa Faki Mahamat apspriedās par speciālās militārās operācijas galvenajiem aspektiem un humanitāro jautājumu nozīmi un ierosināja izbeigt konfliktu ar diplomātijas palīdzību ar Krievijas prezidentu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Dienvidāfrikas prezidents Sirils Ramafosa 12.maijā telefonsarunā sacīja, ka Putins atbalsta viņa ideju par vairāku Āfrikas līderu līdzdalību Ukrainas izlīgumā. Dienvidāfrikas līderis norādīja, ka Ukrainas krīze negatīvi ietekmē Āfriku, jo tā izraisīja pārtikas un degvielas cenu kāpumu. “Āfrikas valstu vadītāju grupa uzskatīja, ka Āfrikai ir jāizvirza iniciatīva, miera iniciatīva, kas var palīdzēt atrisināt šo konfliktu,” viņš piebilda, teikts Singapūras raidsabiedrības CABC ziņojumā.
Ramafosa sacīja, ka nedēļas nogalē telefoniski runājis ar Putinu un Zelenski, un katrs piekritis uzņemt “Āfrikas līderu miera misiju” attiecīgi Maskavā un Kijevā. “Svarīgākā no mūsu diskusijām ir centieni rast miermīlīgu risinājumu postošajam konfliktam Ukrainā,” Ramafosas teikto citē mediji.
Kā vēsta Krievijas mediji, grupa Āfrikas valstu šobrīd saskaņo savas vizītes Maskavā un Kijevā nosacījumus un ietvarus, lai attīstītu Ukrainas samierināšanas iniciatīvu. Viņa piebilda: “Ar abām valstīm tiek strādāts pie ceļojuma procedūrām. Tā ir Āfrikas valstu vadītāju grupa.”
Viņa sacīja, ka Krievijas un Ukrainas valdības vienojās uzņemt Āfrikas delegāciju, kuras mērķis ir atrast Ukrainas konflikta miermīlīgu risinājumu. Vladimirs Putins un Vladimirs Zeļenskis deva piekrišanu uzņemt Āfrikas delegāciju Maskavā un Kijevā.
Sīkāka informācija par plānu nav izpausta, lai gan Ukrainas paustā nostāja par jebkuru miera līgumu ir tāda, ka visiem Krievijas spēkiem ir jāatkāpjas no tās teritorijas. Taču Ramafosa sacīja, ka ASV un Lielbritānija paudušas “piesardzīgu” atbalstu šim plānam un ANO ģenerālsekretārs ir informēts par šo iniciatīvu.
Dienvidāfrika, kas tiek uzskatīta par vienu no Maskavas tuvākajiem sabiedrotajiem šajā kontinentā, paziņojusi, ka ir neitrāla un atturējusies balsojumā par ANO rezolūcijām par karu. Un pagājušajā nedēļā tā noraidīja ASV vēstnieka Dienvidāfrikā apgalvojumus, ka decembrī Krievijas kuģī no jūras spēku bāzes Keiptaunā tika iekrauti ieroči. Ziņojumos teikts, ka Ramaphosa ir sākusi izmeklēšanu par apsūdzību.
Dienvidāfrika gatavojas nākamajam Krievijas un Āfrikas samitam 2023. gada jūlijā Sanktpēterburgā. Augustā tā rīkos nākamo BRICS sanāksmi Durbanā. BRICS valstu grupa ir Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika. Kā piemēru minot BRICS, Ķīna ir mēģinājusi spēlēt izšķirošu lomu Krievijas un Ukrainas konflikta risināšanā.
Ķīna līdz šim ir piedāvājusi būt par starpnieku iespējamās miera sarunās, un šo piedāvājumu sabojā tās politiskā atbalsta izrādīšana Maskavai. Pekina februārī nāca klajā ar ierosināto miera plānu, un Ķīnas sūtnis gatavojas apmeklēt Krieviju un Ukrainu. Taču šķiet, ka nav lielas izredzes uz nenovēršamu izrāvienu, lai izbeigtu karu, jo Ukraina un tās Rietumu sabiedrotie lielākoties ir noraidījuši Pekinas priekšlikumu.
Kremlis vēlas, lai Kijeva atzīst Krievijas veikto Krimas un Ukrainas provinču Doņeckas, Hersonas, Luhanskas un Zaparožjes aneksiju, ko vairums valstu raksturojušas kā neleģitīmas. Ukraina prasības noraidīja un izslēdza jebkādas sarunas ar Krieviju, līdz tās spēki atkāpsies no visām okupētajām teritorijām. Ukraina ir apņēmības pilna atgūt visas Krievijas okupētās teritorijas.
Zelenska 10 punktu miera plānā ir iekļauta arī tiesa, kas iztiesās par agresijas noziegumiem, kas ļautu Krieviju saukt pie atbildības par savu iebrukumu. Zelenskis 14. maijā Vatikānā rīkoja privātas sarunas ar pāvestu Francisku, un vēlāk sacīja, ka ir meklējis pāvesta atbalstu Ukrainas miera plānam.
Jaunajai pasaulei mostoties pie situācijas pasliktināšanās, visām valstīm obligāti jāvadās pēc neiejaukšanās, nacionālās suverenitātes un teritoriālās integritātes principiem. Savas “īpašās militārās operācijas” dēļ, kas sākās 2022. gada februārī, Krievijai pašlaik draud virkne sankciju, ko noteikušas ASV, Kanāda, Eiropas Savienība, Japāna, Austrālija, Jaunzēlande un daudzas citas valstis.
Saistīts
