Aprites ekonomikas princips balstās uz pārliecību, ka jebkurš materiāls ir resurss, ko pēc lietošanas var pārstrādāt vai izmantot, lai radītu paliekošu vērtību – piemēram, samazinot atkritumu daudzumu, izmantojot savu ūdens pudeli, nevis pērkot jaunu. laiku, rūpējoties par to, kas jums ir, un salabot to, ja nepieciešams, vai pārstrādājot, piemēram, apģērbu.
Vairāk nekā 20 zinātnieki no Latvijas veikuši plašus pētījumus par to, kā pašvaldības apsaimnieko savus resursus, notekūdeņus un atkritumus. Ar indeksa rezultātiem pētnieki iepazīstināja pašvaldību pārstāvjus un plašāku sabiedrību.
“Pirmo reizi Latvijā mums ir informācija par visu Latviju, par visām pašvaldībām. Varam novilkt svītru, kāda ir situācija šobrīd, 2024. gada pirmajā pusē. Un tagad varam teikt – mēs neesam. tā ilgāk,” sacīja vadošā pētniece Dzintra Atstaja. “Mēs strādājam nākotnei, jo mums ir dati, jo šis ir lielisks brīdis, lai sāktu no tīras lapas, jo rezultāti ir un pašvaldības var domāt par to, ko darīt tālāk.
Aprites ekonomikas indeksa rezultāti kopējo skalu iedala piecās grupās: līderi (vairāk nekā 500 punkti), eksperti (450-499 punkti), praktiķi (400-449 punkti), apzinīgi cilvēki (350-399 punkti) un neizlēmīgie ( mazāk par 349 punktiem).
“Līderu” grupā ir divas pašvaldības – Ventspils un Levāni. Viņi sasniedza augstākos rādītājus cirkulācijas jomā, iesaistīja savus iedzīvotājus aprites mērķu sasniegšanā un vairoja izpratni par aprites nozīmi labklājībā un ilgtspējībā.
“Eksperti” pārvalda aprites ekonomikas elementus un ievieš tos praksē, kā arī spēj izskaidrot iedzīvotājiem savus centienus. Kopumā šajā grupā ir septiņas pašvaldības – Dinvedkorzem, Valmiera, Daugavpils pilsēta, Rēzekne, Kuldīga, Liepājas pilsēta un Smeltiņi.
Tajā pašā laikā “praktiķu grupā”, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu aprites ekonomikā pašvaldībā un plaši iesaista iedzīvotājus, ir 19 pašvaldības: Rīga, Ugri, Jēkabpils, Palve, Cēsis, Eiskraukle, Jelgava, Salaspils, Augsdugava. , Sikava, Tocums. Un Aloksny, un Dobelli, un Olin, un Valka, un Golbin, un Madonna, un Marubi, un Rubazzi.
Ceturtā grupa ir “Sirdsapziņas” grupa, kurā ir 11 pašvaldības, kas strādā, lai ieviestu aprites ekonomikas principus un skaidrotu tos iedzīvotājiem. Novadi ir: Bauskas, Brīzes, Talsu, Limbažu, Ventspils, Rēzeknes, Jelgavas, Saldus, Varakānu, Solkrastu un Ādaves novads.
“Neizlēmīgo” grupā, ko pētnieki raksturo kā pašvaldību grupu, kas identificē iespējas integrēt cirkularitāti pašvaldību darba nodrošināšanā, ir Ludza un Krāslava.
Indekss sastāv no četrām kategorijām: resursu pārvaldība, ekonomikas un biznesa transformācija, sabiedrības līdzdalība un laba pārvaldība. Izvērtējums ļauj katrai pašvaldībai detalizētāk izprast jomas, kurās nepieciešami turpmāki uzlabojumi.
Detalizētākus rezultātus var apskatīties šeit.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
