Hidroelektrostacijas, vēja un saules elektrostacijas 2023.gadā saražoja 4304 GWh elektroenerģijas, kas ir par 44,3% (1323 GWh) vairāk nekā 2022.gadā. Saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms palielinājās 4,8 reizes (par 198 GWh), savukārt vēja enerģētikā ražotnēs par 42,5% (81 GWh), bet hidroelektrostacijās, pateicoties ilgākiem pavasara plūdiem un palielinātai ūdens plūsmai, par 38% (1044 GWh).
Pieaugot kopējam atjaunojamās enerģijas patēriņam, Latvija tuvojas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam noteiktajam atjaunojamās enerģijas mērķim, t.i., sasniedzot 44,3% no atjaunojamās enerģijas kopējā enerģijas galapatēriņā līdz 2025.gadam. lielākais atjaunojamās enerģijas īpatsvars Enerģētikas finālā, Latvija ierindojas starp vadošajām ES valstīm (2022.gadā Latvijā bija 43,3% un ES vidējais rādītājs bija 23%).
Pēdējās desmitgades laikā no 2014. līdz 2023. gadam kopējais dabasgāzes patēriņš samazinājies par 38,5% (17,5 PJ) un tā īpatsvars par 9,3 procentpunktiem. Kopējais dabasgāzes patēriņš gada laikā samazinājies par 3,9% un tā īpatsvars sasniedzis 10,5% (par 5% mazāks nekā pērn). Atjaunojamās enerģijas īpatsvars 2023. gadā palielinājās par 0,2% līdz 43,5%.
2023. gadā kopējais enerģijas galapatēriņš bija 170 petadžouli, kas ir par 0,9% mazāk nekā 2022. gadā. Pēdējo desmit gadu laikā šis rādītājs nav būtiski mainījies. Pērn lielākais enerģijas patērētājs bija transporta nozare, kas patērēja 52 petadžoulus (30,6% no galapatēriņa), kam sekoja mājsaimniecības ar 45 petadžouliem (26,4%) un rūpniecība ar 42 petadžouliem (24,7%). Transports un rūpniecība patērēja vairāk enerģijas salīdzinājumā ar pagājušo gadu, savukārt mājsaimniecības patērēja mazāk. Citas saimnieciskās darbības kopumā patērēja mazāk energoresursu, piemēram, lauksaimniecība par 2,4%, savukārt zvejniecība un akvakultūra – par 15,8% mazāk.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
