Baltijas valsts darbojās kā starpnieks starp Rietumu alkohola ražošanas uzņēmumiem un Krieviju.
Latvija 2023.gadā bija lielākā viskija eksportētāja uz Krieviju, liecina Krievijas valstij piederošās ziņu aģentūras RIA Novosti publicētie dati, neskatoties uz lielo spriedzi starp abām valstīm pēc Maskavas vērienīgā iebrukuma Ukrainā.
RIA Novosti grāmatas No 2023. gada janvāra līdz septembrim Krievija importēja gandrīz 244 miljonus eiro viskija, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā. Lielākā daļa bija no kaimiņvalsts Latvijas, uz kuru RIA Novosti norādīja, ka piegādāti produkti 177,4 miljonu eiro vērtībā, kam seko cita Baltijas valsts Lietuva, kuras vērtība ir 26,9 miljoni eiro.
Latvijas eksporta vērtība uz Krieviju 2023. gadā sasniegs vairāk nekā 1,1 miljardu eiro, liecina valsts valdības dati, uz kuriem atsaucas Vācijas ziņu aģentūra DW, kas pirmo reizi tika apskatīts RIA Novosti ziņojumā. Vairāk nekā pusi no Latvijas eksporta uz Krieviju veidoja dzērieni, stiprie alkoholiskie dzērieni un etiķis.
Summā iekļauts vairāk vīna (73 miljoni eiro) nekā pērn uz Krieviju eksportējusi Itālija (68 miljoni eiro), kas ir daudz lielāka ražotāja nekā Latvija. Kā tas bija iespējams, ja Latvija nav liela ražotāja?
Brokeris Rietumu uzņēmumiem
Latvija, pēc vietējo ekspertu domām, darbojas kā starpnieks procesā, kurā iesaistīti Rietumu uzņēmumi, kuri nevēlas parādīt, ka tie joprojām pārdod savu produkciju Krievijai, neskatoties uz nāvējošo konfliktu Ukrainā.
Lai gan valsts jau sen apzinās Rietumu uzņēmumu starpnieka lomu, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir vērojams Rietumu preču reeksporta pieaugums, sacīja Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirosņikovs.
“Ja paskatāmies uz šo preču ražošanu un alkoholisko dzērienu veidu, mēs redzam, ka tās galvenokārt ir ārzemju izcelsmes, nevis šeit ražotas,” viņš teica Euronews.
“Manuprāt, notiek tas, ka Rietumu uzņēmumi mēģina novirzīt uzmanību no pārdevēju lomas [to Russia] Un vainojot citus izplatītājus, kamēr lielāko mātesuzņēmumu nosaukumi šajos darījumos neparādās, neizskatās, ka tie būtu tieši saistīti ar Krieviju,” ierosināja Merosņikovs.
“Mēs neesam vainīgi,” viņš piebilda. “Mēs esam uz robežas, un daži Rietumu eksportētāji izmantos šo iespēju.” Latvijas eksports nepārkāpj Krievijai noteiktās sankcijas saistībā ar iebrukumu Ukrainā 2022.gada 24.februārī.
Šim viedoklim piekrīt arī Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) rīkotājdirektors Dāvis Vītols.
“Pirms Krievija sāka karu Ukrainā, Latvija bija viens no galvenajiem, ja ne galvenais, daudzu lielāko alkohola uzņēmumu reeksporta mezgliem uz Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu un Kazahstānu,” sarunā ar Euronews sacīja Vītols.
“Saskaņā ar ES sankcijām alkoholu joprojām ir atļauts izvest uz Krieviju un Baltkrieviju, izņemot pudeles, kas maksā vairāk nekā 300 eiro, tāpēc, tā kā Latvijā viskijs neražo, tas ir reeksports no citām valstīm, jo šīs pudeles ir ražots Latvijā,” viņš piebilda.Plombēts saskaņā ar eksportētājvalsts likumiem.
Krievijas avoti vienojās ar Latvijas ekspertiem. “Ja iepriekš, pēc dokumentiem, uz Krieviju imports gāja vienkārši caur Latviju vai Lietuvu, tad tagad pēdējais punkts ir Baltija, un no turienes piegāde notiek uz Krievijas Federāciju,” sacīja Krievijas alkohola kompānijas “Ladoga” vadītājs Venjamins Grabars. “, viņa sacīja RIA Novosti.
“Loģistikas ķēde nav mainījusies, daži papīri ir mainījušies, tāpēc ārvalstu piegādātāji bieži nevēlas riskēt un norāda uz Krieviju kā gala piegādes punktu.
Pēc Merosņikova teiktā, faktiski kopš 2014.gada eksporta īpatsvars uz Krieviju ir “ievērojami” samazinājies. Ja pirms desmit gadiem Krievija bija Latvijas otrais lielākais eksporta partneris, kas veidoja 14 procentus no kopējās eksportētās preces, tad šobrīd tas ir nepilni 6 procenti. “Tas joprojām ir ļoti augsts, taču tā loma gadu gaitā ir samazinājusies.”
