Latvija savā teritorijā aizliegusi Krievijas RT kanālu pārraidi Krievijas valsts televīzijas tīkla vadītājam Dmitrijam Kiseļovam noteikto starptautisko sankciju dēļ.
Latvijas mediju uzraugs Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja, ka ir aizliegusi RT galveno straumēšanas pakalpojumu angļu valodā, tā spāņu un arābu līdziniekus, RT dokumentālo kanālu, kā arī raidījumu augstas izšķirtspējas versijas. Citu RT staciju Baltijas valstī nav.
“Šīs televīzijas ir bloķētas, jo tās atrodas Dmitrija Kiseļova pārziņā un vadībā, pret kuru Eiropas Savienība ir noteikusi sankcijas saistībā ar viņa vairākkārtējiem aicinājumiem pārkāpt Ukrainas demokrātiju un teritoriālo vienotību,” jūnijā sacīja partijas NEPLP vadītājs Ivars Apolliņš. 30.
NEPLP arī stāstīja, ka RT savā programmā Latviju, Baltijas jūras valsti, kas neatkarību ieguva pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā, centās pasniegt kā neizdevušos valsti.
Pagājušajā gadā NEPLP aizliedza vēl 10 Krievijas televīzijas kanālus, tostarp Rossia RTR, par “sistemātisku naida runu un kūdīšanu uz karu pret Ukrainu, tostarp publiskiem aicinājumiem nogalināt Ukrainas pilsoņus”.
Nacionālās atomenerģijas pārvaldes paziņojumā teikts, ka lēmums tiks īstenots šonedēļ.
Tikmēr televīzijas komentētājs Kiseļovs, kurš pazīstams ar saviem pret Rietumiem vērstajiem izteikumiem, 30.jūnijā sacīja, ka nekad nav bijis “Russia Today” (agrāk ar nosaukumu “Russia Today”) vadībā, un ierosināja Latvijai atvainoties kanālam un atcelt šo soli.
Kiseļovs bija iekļauts ES sankciju sarakstā par viņa iespējamo lomu Kremļa propagandas veicināšanā, atbalstot Krievijas īstenoto Krimas aneksiju no Ukrainas 2014.gadā.
Kiseļovs ir valsts mediju grupas “Rossija segodņa” vadītājs, kas galvenokārt koncentrējas uz Krievijas ziņām un oficiālo propagandu ārvalstīs.
Grupā bez citiem televīzijas kanāliem ietilpst kanāls RT, radiostacijas un interneta vietnes, ziņu dienests Sputnik, ziņu aģentūra Prime un mediju projekts Inosmi.ru.
Kiseļov Media Group ir starp desmit lielākajām grupām, kas saņem valsts atbalstu Krievijā. No 2018. līdz 2020. gadam tas no valsts saņēma 20,4 miljardus rubļu (vairāk nekā 288 miljonus dolāru).
Ar AP, AFP un Govorit Moskva ziņojumiem
