Pašvaldības cer iegūt labus dzīvokļus par Eiropas naudu. Būs nepieciešams līdzmaksājums, un pašvaldība īpašumu no investora atgūs tikai pēc 25 gadiem. Tikmēr pašvaldībām būs jāmaksā pieejamības subsīdijas, lai mērķa grupa varētu dzīvot jaunajās mājās.
Tika parakstīts nodomu protokols ar 13 pašvaldībām, kuras apņēmušās celt mājokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm – skolotājiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, militārpersonām un citiem – ar finanšu ministra Arvila Ašerradinesa (Jaunā vienība) un Eiropas Investīciju bankas (EIB) uzrunu. Viceprezidents Tomass Ostross.
Finanšu ministre uzsvēra, ka budžeta sastādīšana nākamo četru gadu laikā nebūs viegla, tāpēc partnerības projektu attīstība starp publisko un privāto sektoru ir ārkārtīgi svarīga. Piemēram, Lietuvā jau īstenoti 50 veiksmīgi PPP projekti, bet Latvijā tikai Sikavas apvedceļš. Šis būs otrais projekts.
Projekta pamatā ir privātā sektora partnera “projektēšana, būvēšana, finansēšana, ekspluatācija un uzturēšana” modelis, valsts un pašvaldību budžeta izdevumos no 2030.gada iekļaujot publiskā sektora pieejamības maksājumus līdz ar mājokļa pieejamību iedzīvotājiem. Turklāt programma paredz, ka projekta noslēgumā pašvaldības iegūst īpašumā uzcelto zemi un mājokļus.
Latvijā 40% iedzīvotāju nevar iegādāties vai izīrēt jaunu mājokli. Lielākā problēma ir ārpus Rīgas, liecina 19 pašvaldībās veiktais pētījums Ernst & Young Baltijas partneris Noriss Kava.
“Ir pašvaldības, kur tā kļūst par ekonomisku problēmu. Tās nevar piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus mājokļu trūkuma dēļ.
“Attīstītāji nav ieinteresēti investēt, bet daži cilvēki to nevar atļauties. Ekonomikā ir tas, ko var saukt par tirgus nepilnību, un šis mehānisms būs viens no tirgus nepilnības risinājumiem. Tās ir pašvaldības, kurās ir ļoti augsta ekonomiskā aktivitāte – Liepāja, Valmiera, Cēsis, kā arī Latgales pašvaldības – Jekappils, Daugavpils Faktiski ar šo problēmu saskaras visas lielākās pilsētas, kas atrodas tālu no Rīgas.
To apliecināja arī vairāku pašvaldību mēri, kuri šodien parakstīja nodomu protokolu. Piemēram, Cēsis mājokļu trūkuma dēļ ir zaudējis vairākus jaunos speciālistus, atklāj Cēsu pilsētas domes priekšsēdētāja Dženisa Rozenberga (Jaunā vienība):
“Šobrīd Cēsis, tāpat kā daudzas citas pašvaldības, cieš no pilsētvides attīstības sašaurinājuma, lai gan tas būs pēc pieciem sešiem gadiem [the new project] Tas atspoguļo perspektīvu par to, kā mēs varam palielināt dzīvojamo fondu jaunām ģimenēm, esošajām ģimenēm un jauniem uzņēmumiem. Tas, ka Cēsīs joprojām redzam īres cenu kāpumu, liecina, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. “Tātad saskaņā ar ekonomikas likumiem spiediens uz īres maksu ir ļoti augsts.”
Cēsīs plānots uzbūvēt 100 jaunas mājas. Paredzams, ka, ienākot tirgū, piedāvājums un pieprasījums līdzsvarosies, un tas pats notiks ar cenām.
Tikmēr Liepājā plānots uzbūvēt 250 dzīvokļus, un jaunā programma palīdzēs piesaistīt jaunos profesionāļus, sacīja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Gunnārs Ansiņš (Lepajas partija).
“Agrāk pašvaldības cīnījās savā starpā par to, kurš piesaistīs investorus, bet tagad mēs cīnāmies savā starpā, kurš piesaistīs gaišākos prātus, lai attīstītu pilsētu un celtu pilsētas ekonomiku. un viens no svarīgākajiem jautājumiem ir mājoklis.
“Ja paskatāmies uz Liepāju, kur trešā daļa bija militārā zona, tad matemātiski nevajadzētu būt problēmām ar dzīvošanu, bet tajā pašā laikā iedzīvotāji prasa, lai pašvaldība īstenotu ekonomisku mājokļu programmu.
Pašvaldības, kas parakstīja nodomu protokolu, rezervēja zemes gabalus mājokļu būvniecībai.
Nekustamā īpašuma tirgus pētnieki sacīja, ka īres un komunālo pakalpojumu cena nedrīkst pārsniegt 30% no kopējās algas.
Eiropas Investīciju bankas viceprezidents sacīja, ka ir pāragri spriest, kas notiks. Investīciju banka sagaida, ka katra pašvaldība prezentēs kādu inovatīvu projektu, kas būs paraugs citām Eiropas valstīm un interesants investoriem.
“Pirmais solis tagad ir ļoti svarīgs dariet to,” sacīja Eiropas Investīciju bankas viceprezidents Tomass Ostross: “Mēs palīdzēsim ar finansējumu, ja būs šie nopietni izmēģinājuma projekti.”
Programma nodota ārpakalpojumam Valsts nekustamajiem īpašumiem, kas jau ir noslēgusi līgumu ar Eiropas Investīciju banku par finanšu aprēķiniem un konsultācijām, kas ļaus piesaistīt starptautiskus investorus.
Piemēru vai projektu sagatavošanai atvēlēts gads. Tad būs skaidrs, kur un kāda veida mājokļus varēs būvēt, vai pašvaldības nodrošinās, lai īres maksas būtu atbilstošas, un kas varēs pretendēt uz dzīvošanu šajos projektos.
Finanšu ministrijas optimistiskākā prognoze ir, ka pirmās mājas varētu būt gatavas trīs gadu laikā, bet visu projektu paredzēts pabeigt līdz 2030. gadam.
