MANILA, Filipīnas – 9. septembra pēcpusdienā kaut kur Latvijas vidienē neliela daļa no valsts 1,8 miljoniem iedzīvotāju – iespējams, skolēni klasē – sēdēja pie televizora, lai skatītos savas valstsvienības čempiontitula spēli ar Lietuvu. Piektā labākā komanda pasaulē šodien.
Ikdienas apstādināšana tikai uz vienu spēli nav nekas tāds, ko zinātu Pasaules kausa basketbolā sekotāji puspasaules attālumā no Latvijas. Cilvēki šeit var zināt, ka Latvijā ir viena no divām izdzīvojušajām baltu valodām. Vai arī tai pieder ēkas, kas ļautu Siksta kapelai izmantot savu naudu. Vai arī ātrā Google meklēšana atklās divus latviešu vidū bieži apspriestus sporta veidus: futbolu un hokeju.
Basketbols? Tur ir Kristaps Porziņģis, kurš nebija tajā spēlē, kas pievērsa Latvijas uzmanību. Bostonas Celtics ieguvums izlaida visu turnīru.
Bet kādu dienu basketbols bija karalis. Dāvis Bertāns bija zvaigzne. Rodions Kurucs bija tas vīrietis starp žurnālistiem, kas viņam grūstīja viedtālruņus un ierakstīja katru viņa vārdu.
Latvija ātri un viegli uzvarēja Lietuvu ar 98:63 Mall of Asia arēnā Manilā, Filipīnās, puslodes attālumā no vietas, kur cilvēki pēcpusdienā uzmundrināja komandu, kas šķietami radās no nekurienes, nogalināja milžus un ieradās… Iekšā. Trīspunktnieks, lai izlauztos finālčetriniekā.
Kad Bertāns un viņa komandas biedri pameta laukumu pēc mežonīgi nelīdzenas spēles, viņš atcerējās video, ko noskatījās viņu Pelnrušķītes skrējiens Pasaules jūdzē.
“ES ceru, ka [win] Tam ir milzīga ietekme. “Mēs noskatījāmies veselu kaudzi video ar bērniem, kas skolā skatījās mūsu spēles, nevis apmeklēja nodarbības,” viņš sacīja pēc tam, kad 2023. gada Pasaules kausa karjeru pabeidza ar pieciem punktiem un sešām atlēkušajām bumbām.
“Es ceru, ka mēs viņiem parādīsim, ka mums rūp mūsu valsts, ka mēs spēlējam kopā, ka esam lieliska komanda. Neatkarīgi no tā, vai viņi mācās skolā vai jebkur citur, lai ko viņi darītu, tas parāda, ka jūs varat sasniegt lielas lietas, neskatoties uz to, ka tiek uzskatīts par neveiksminieku. ”
Latviešiem te nekad nebija jābūt, līdz niecībai vairākkārt teica komandas biedri. Bērni vienā klasē Bertāns to droši vien zināja pārāk labi.
Ārpus šīm klasēm Latvija dzirdēja šaubas kā salauztu ierakstu, kas viņas ausīs skanēja atkal un atkal; “Šai komandai tas neizdosies”
Top 5 “Izklausās labi”
Tomēr 15 dienas pēc pasaules čempionāta viņi tagad ir starp labākajām pasaules izlasēm.
“Pasaules pirmais piecinieks šobrīd jūtas ļoti labi. Protams, gribējās vairāk. Bijām tuvu, bet finišēt pirmajā pieciniekā ir laba sajūta, lai atgrieztos mājās,” Bertāns sacīja, visu laiku smaidot, it kā nebūtu. minūtes iepriekš cīnījās ar lietuviešu cīkstoni Jonu Valančunu.
Pirms četrgadu pasākuma sākuma jau vēstīts, ka Latvija ir finišējusi ar savām kārtīm.
Viņi tika ierindoti astotajā grupā, ko FIFA eksperti uzskatīja par “nāves šķēli”, kurā ietilpa arī Francija, Kanāda un Libāna.
Pēc tam Latvija uzzināja, ka Porziņģis kopā ar izcilajiem spēlētājiem Rehardu Lomašu un Janniku Strelniku savainojumu dēļ nevarēs startēt starptautiskajā turnīrā.
Bet viņi joprojām turas pie tā. Viņi paveica vienu neiedomājamu pēc otras, sākot ar šokējošu uzvaru pār turnīra favorīti Franciju, līdz Latvijas lielākajai uzvarai vēsturē. It kā jau viņi nebūtu pārāki, Latvija šajā iedvesmojošajā uzvarā paceles cīpslas plīsuma dēļ zaudēja Dairim Bertānam.
“Tā tam jābūt, vai ne?” Varbūt bērni šajā klasē domāja. Tas noteikti bija vairums naidīgo prātā.
Vēl nē. Latvijai galu galā izdevās gāzt bijušo čempioni Spāniju.
Šī slavenā uzvara iegrūdīs Latviju ceturtdaļfinālā, kur beidzās Pelnrušķītes skrējiens.
Taču pēc zaudējuma Vācijai ceturtdaļfinālā ar rezultātu 81:79 un pēc Dāvja Bertāna izlaista hat-trick finālā Latvija nolēma, ka turnīrā vēl ir par ko spēlēt.
Kamēr komanda atguvās no pēkšņām cerībām uz titulu un Bertāna komanda vāciešu svinībās tika nomierināta, Latvija nolēma censties sasniegt labāko rezultātu, kādu vien varēja izcīnīt no turnīra.
Neticama sajūta
Viņi mierinājuma kārtā pārspēja Itāliju un Lietuvu, nostiprinot savu ceļu no nezināmā uz nenoliedzamo.
“Mēs joprojām nesaprotam. Mēs joprojām nevaram saprast, ko esam sasnieguši. Mums ir vajadzīgs laiks, lai mūsu jūtas nomierinās. [We need to] “Ejiet mājās, veltiet laiku un saprotiet, ko mēs izdarījām,” pēc krekla izmešanas stadionā vērojošajiem līdzjutējiem teica nogurušais Rodions Kurucs, kurš bija tērpies kompresijas kreklā.
Ja kāds pirms Pasaules kausa sākuma būtu teicis, ka līdzjutēji stadionā mēģinās dabūt rokās Rodians Kurucs kreklu, viņu sagaidītu ar neizpratni.
“Tā ir lieliska, neticama sajūta. Laukumā mēs īsti nesvinējām, jo bijām pirmajā pieciniekā. Gaidījām, ka tiksim daudz augstāk. Mums bija pēdējā iespēja pret Vāciju, bet, protams, tas joprojām ir lielisks sasniegums. mums,” sacīja Kurucs.
6 pēdas garajam Kurucam Porziņģa prombūtnes laikā atlēkušo bumbu gūšanas pienākumus ir uzticējis treneris Luka Panči.
Kritiķi šaubījās, vai Kurucs bija uzdevumu augstumos. Tomēr bijušais Bruklinas Nets darīja to, ko Latvija ir darījusi visa turnīra laikā: pierādīja, ka kritiķi kļūdās. Kurucs, lai arī nenovērtēts, pēc astoņām spēlēm vidēji ielaiž 6,4 atlēkušās bumbas, izrādot latviešiem uzticamu mīklas gabalu.
Kad atskanēja zvans, bērniem Deivisa klasē noteikti bija tāda pati reakcija kā Kurucam.
“Mēs uzvarējām?” Viņi noteikti brīnījās. Jā. Viņu čempioni ir piektā labākā komanda turnīrā. Skolēni var būt daļa no tiem, kas gaida komandu izkāpšanu no lidmašīnas Latvijas lidostā.
Kad Deiviss, Kurucs, Treneris Banšī un pārējie sasniegs tribīni, lai satiktu savus līdzcilvēkus, viņi visi pilnībā apzinās savu sasniegumu milzīgo vērienu.
“Kad atgriezīsimies mājās un cilvēki mūs gaidīs, mēs droši vien sapratīsim,” sacīja Kurucs, kurš joprojām ir nelokāmo smaidu, ko nēsā visa Latvijas valsts.