Latvija ieņem līderpozīciju Eiropas Savienībā nāvējošo darba negadījumu ziņā / Raksts

Skaitļi liecina, ka Latvijā nāves gadījumu iespējamība darba vietā ir aptuveni 2,5 reizes lielāka nekā vidēji ES un četras reizes lielāka nekā tādās valstīs kā Zviedrija un Vācija.

Visā ES 2021. gadā Eiropā bija 2,88 miljoni nelaimes gadījumu, kas nebija letāli un kuru rezultātā bija vismaz četru kalendāro dienu prombūtne no darba, un 3347 nelaimes gadījumi ar letālu iznākumu. Eiropas SavienībaTas nozīmē, ka vidēji uz katru letālu negadījumu notiek aptuveni 860 negadījumu.

Latvijai skaitļi ir ļoti satraucoši. 2021. gadā tika reģistrēti 38 letāli nelaimes gadījumi darbā un 2272 nelaimes gadījumi, kas nav letāli, kas nozīmē, ka vidēji uz katru letālu nelaimes gadījumu ir aptuveni 60 nelaimes gadījumu.

2021.gadā letālo nelaimes gadījumu skaits uz 100 000 nodarbinātajiem bija no mazāk nekā 1,00 Nīderlandē, Grieķijā, Somijā, Zviedrijā un Vācijā līdz vairāk nekā 4,00 letāliem nelaimes gadījumiem uz 100 000 nodarbinātajiem Latvijā. Salīdzinājumam – Zviedrijā, kurā ir nedaudz vairāk par 10 miljoniem iedzīvotāju, ir reģistrēts tikai par vienu nāves gadījumu darba vietā (39) vairāk nekā Latvijā ar 1,9 miljoniem iedzīvotāju.

Augstākais inficēšanās līmenis starp ES dalībvalstīm reģistrēts Baltijas dalībvalstis Lietuvā un Latvijā ar attiecīgi 3,75 un 4,29 letāliem nelaimes gadījumiem uz 100 000 nodarbinātajiem. Igaunija bija nedaudz drošāka vieta, kur strādāt ar punktu skaitu 2,23. Lietuvā 2021. gadā darbavietā bija 49 cilvēki, bet Igaunijā – 13.

Visās trijās Baltijas valstīs nāves gadījumu skaits bija lielāks nekā vidēji ES – 2021. gadā uz 100 000 nodarbināto bija 1,76 letāli nelaimes gadījumi.

Ļoti lielais neletālos negadījumos bojāgājušo īpatsvars Latvijā daļēji skaidrojams ar to, ka bez letālu nelaimes gadījumu skaits faktiski ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, kas var liecināt par to, ka daudzi negadījumi paliek bez ziņojumiem. Tikai Grieķijā, Bulgārijā un Rumānijā negadījumu skaits, kas nav letāls, ir mazāks.

Saskaņā ar Eurostat datiem: “Īpaši zems ievainoto negadījumu skaits, kas nav letāls, var atspoguļot nepietiekamas ziņošanas problēmu saistībā ar vājām ziņošanas sistēmām, vājiem finansiāliem stimuliem cietušajiem ziņot, darba devēju nesaistošiem juridiskajiem pienākumiem utt. veidā, ziņošanas sistēmas/ “Plaši atzīts, ka dažās valstīs bieži tiek gūti lieli ievainojumu gadījumi. Lai gan var uzskatīt, ka zemais nenāvējošu ievainojumu īpatsvars daļēji atspoguļo situāciju, kad netiek ziņots par letālu negadījumu skaitu, letālu negadījumu skaits atšķiras, jo ir ļoti grūti izvairīties no ziņošanas par letālu negadījumu.”

Citā Eurostat publiskotajā datu kopā, kas pazīstams kā “standartizētais nelaimes gadījumu rādītājs”, Latvija ieņēma trešo vietu aiz Lietuvas un Maltas darbavietā bojāgājušo skaita ziņā. Standartizētie inficēšanās rādītāji pieņem, ka relatīvie ekonomisko aktivitāšu apjomi katras valsts ekonomikā ir tādi paši kā ES kopumā, un tā mērķis ir sniegt objektīvāku veselības un drošības situācijas salīdzinājumu dažādās valstīs.

Pamatojoties uz to, visā ES 2021. gadā vidēji bija 2,23 letāli nelaimes gadījumi uz 100 000 nodarbināto, savukārt uz 100 000 nodarbinātajiem bija 1624 nelaimes gadījumi ar letālu iznākumu. 2021. gadā augstākais konsolidētais letālo darba negadījumu rādītājs reģistrēts Lietuvā (5,45 nāves gadījumi uz 100 000 nodarbināto), kam seko Malta (4,98 nāves gadījumi uz 100 000 nodarbināto), Latvija (4,73 nāves gadījumi uz 100 000 nodarbināto) un viens Francija (445). mirstība uz 100 000 strādājošo). Spektra otrā galā Zviedrijā, Grieķijā, Vācijā, Somijā un Nīderlandē bija zemākie konsolidētie traumu rādītāji starp ES dalībvalstīm, kur 2021. gadā bija mazāk nekā 1,2 letāli nelaimes gadījumi uz 100 000 nodarbināto.

Pastāstiet mums par kļūdu