Otrdien, 20.septembrī, Saeimas Latvijas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija noslēdza diskusijas par pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā, apstiprinot pēdējā lasījumā grozījumus Izglītības likumā un Tautas izglītības likumā.
Tikšanās laikā izskanēja viedokļi pāreju uz izglītību valsts valodā atlikt tikai uz vēlāku laiku un tā vietā pagarināt vispārējo pārejas procesu. Piemēram, Saimas deputāts Igors Pimenovs sacīja, ka pārejas perioda pagarināšana atvieglos mazākumtautību ģimenēm.
Rīgas domes deputāte Ina Džēri uzsvēra, ka, atliekot pāreju uz izglītību tikai valsts valodā, mazākumtautību skolās būs iespējams intensīvāk mācīt latviešu valodu, kas padarīs pāreju pakāpeniskāku un vienkāršāku. bērniem.
Turklāt pārejas periods dos iespēju mazākumtautību ģimenēm apsvērt iespēju pamest Latviju, jo šī likuma mērķis, pēc Gehry domām, ir “integrēties vai aizbraukt”.
Komiteja noraidīja priekšlikumu atlikt pārejas procesu uz trīs gadiem. Grozījumi iesniegti izskatīšanai Pārstāvju palātā trešajā lasījumā.
Grozījumi abos minētajos likumos paredz turpmāko pāreju uz izglītību valsts valodā tikai vispārējās un pamatizglītības bērnudārzos, lai veicinātu veiksmīgu izglītības satura un jaunas izglītības pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.
Līdzšinējā valodu mācīšanas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav nodrošinājusi kvalitatīvu valsts valodas apguvi visos izglītības līmeņos, uzskata likumprojekta autori un Izglītības un zinātnes departaments. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju Latvijas sabiedrībā un kavēt veiksmīgas karjeras veidošanu.
Lai nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūras mācīšanu un līdz ar to, lai Latvija ievērotu savas Satversmes un starptautiskās saistības, grozījumi paredz iespēju mazākumtautību bērniem apgūt mazākumtautību valodu, kultūru un vēsturi. izvēles izglītības programmas. Finansējumu šīm programmām nodrošinās valsts un pašvaldības.
Grozījumi uzliek Ministru padomei pienākumu izstrādāt mazākumtautību valodas, kultūras un vēstures mācīšanas programmas projektu un īstenošanas vadlīnijas.
Likumprojektā iekļautie noteikumi paredz, ka no 2023.gada 1.septembra vispārējās izglītības programmas latviešu valodā tiks apgūtas tikai pirmajā, ceturtajā un septītajā klasē, no 2024.gada 1.septembra – otrajā, piektajā un astotajā klasē. klasēs, savukārt no 2025. gada 1. septembra – Trešajā, sestajā un devītajā.
Bērnudārzu izglītības programmām no 2023. gada 1. septembra ir jāpāriet uz latviešu valodu.
Grozījumi vērsti arī uz normatīvo aktu pilnveidošanu attiecībā uz izglītības iestāžu direktoru un pedagogu valodu prasmi.
