Izšķirošajā parlamenta balsojumā 22.februārī Latvija rosināja aizliegt graudu importu no Baltkrievijas un Krievijas, tādējādi pozicionējot sevi kā pirmo valsti Eiropas Savienībā, kas ieviesusi šādu aizliegumu.
Latvijas amatpersonas 2023. gada decembra statistika liecina, ka Latvija tajā pašā gadā bija vārti aptuveni 380 000 tonnu Krievijas graudu ienākšanai Eiropas Savienībā, reģistrējot pieaugumu par aptuveni 80 000 tonnu 2022. gadā.
Sniegtajos datos nav ņemti vērā graudu sūtījumi no Krievijas ceļā uz galamērķiem ārpus ES caur Latviju.
Vietējie zemnieki mēneša sākumā bija sarīkojuši protestus, paužot iebildumus pret graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas.
Edgars Rinkevičs ir varenais Latvijas prezidents Viņš atbalstīja Aizliegums tika ierosināts 24. janvārī, atsaucoties uz “politiskiem un ekonomiskiem iemesliem”.
Pēc Rinkēviča teiktā, Krievijas graudu imports palīdz ne tikai Krievijas ekonomikai, bet atbalsta tās militārās operācijas, un pastāv bažas, ka ar Krievijas etiķetēm importētie graudi patiešām var tikt novākti no Krievijas okupētās Ukrainas teritorijas.
Un importa darbību nosodīšanā. Latvijas likumdevējs Jānis Reyers Viņš parlamentam pauda, ka nesodīti gūt labumu no starptautiskajiem noziegumiem ir pretrunā ar sabiedrības morāli, morāles normām un valsts vērtību sistēmu. Rears piebilda, ka Krievijas produktu patēriņš neizbēgami noved pie tieša vai netieša atbalsta tam, ko viņš nosauca par “noziedzīgo režīmu”.
Plānots, ka importa aizliegums stāsies spēkā divu nedēļu laikā, un šajā laikā paredzēts, ka valdība pabeigs precizēt to produktu sarakstu, uz kuriem attieksies aizliegums.
Saistītajās aizsardzības ziņās Baltijas valstis attīsta savas robeždrošības iniciatīvas pret Krievijas un Baltkrievijas draudiem.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības ministri parakstīja līgumu, kura mērķis ir izveidot aizsardzības nocietinājumus uz to robežām. Mērķis ir atturēt no iespējamiem militāriem iebrukumiem un uzlabot preventīvās spējas šādu draudu gadījumā.
