Lai šo procesu iekustinātu, vēsturnieki divas reizes ir iesnieguši parlamentā priekšlikumu, taču balsu vairākums vēl nav sasniegts.
Pēdējo divu gadu laikā Latvijas pilsētās un ciemos pārdēvēti tikai pieci ielu nosaukumi jeb aptuveni 30 no kopumā 140 ielām, kuras Sabiedrības atmiņas centrs identificējis kā komunistisko, autoritāro vai Krievijas režīmu slavinošos.
Vēsturnieks, Sabiedrības atmiņas centra vadītājs Karless Kangeress stāsta, ka biedrība vairākkārt vērsusies pie pašvaldībām ar aicinājumiem pārdēvēt atsevišķas ielas.
“Daudzviet nereaģē vai saka, ka tas ir bezjēdzīgi un bezjēdzīgi. Atrod arī dažādus nepatiesus argumentus. Jautājums, kāpēc mums ir jāsaglabā svešas varas radīti vārdi, slavinot Latviju okupējušos cilvēkus, kuri apspieda Latviju?” Kangiris jautā.
Pašvaldības lēnums ielu pārdēvēšanai skaidrojams ar citiem, steidzamākiem, naudu taupošiem darbiem.
Bareilly pašvaldībā ielu pārdēvēšanas process bija sācies jau 2022. gadā, kad Rossonas pagasta pirmā iela, 5. augusta iela, tika pārdēvēta par Jasas ielu, taču pašvaldība pēc tam saskārās ar iedzīvotāju pretestību.
“Bija dažādi viedokļi: lai paliek, nemaina pēc Kozmonoto iedzīvotāju lūguma [Astronaut] “Iepazīstoties ar ielas detaļām, muzeja skaidrojumu un aptaujas rezultātiem, tika pieņemts lēmums pagaidām to nemainīt,” stāsta pašvaldības pārstāve Ilona Endriksone.
Vienīgā pašvaldība, kas principiāli nepiekāpjas un nemaina ielu nosaukumus, ir Daugavpils.
Bezpartejiskais Daugavpils mērs Andrejs Eļekseniņš uzsvēra, ka pilsētā nav nevienas ielas, kuras būtu jāpārdēvē.
“Manuprāt, tādas ielas kā Ciolkovska iela vai Mendeļejeva iela lieliski iekļaujas pilsētas vēsturiskajā un kultūrtelpā, tāpēc Daugavpils ielu pārdēvēšanas jautājums šobrīd nav dienaskārtībā,” saka Elksniņš.
Arī Rēzeknē uz ielu plāksnītēm joprojām ir nosaukumi “Ļermontovs”, “Maskava” un “Kosmonauts”. Pašreizējās pilsētas pārvaldes darba kārtībā jautājums nebija finansējuma trūkuma dēļ, savukārt pagaidu amatpersonas, kuras darbu sāka jūlija sākumā, vēl tikai iepazīstas ar situāciju pilsētā.
Vēsturnieks Karless Kangeress norāda, ka viņš neapšauba dzejnieku un rakstnieku literāro mantojumu vai zinātnieku ieguldījumu, bet gan uzbrūk viņu politiskajai darbībai. Un ielu nosaukumi savulaik tika apzināti pakļauti “rusifikācijas” procesam.
Vēsturnieks piebilst: “Režīms vēlas likt jums noticēt režīmam un visur redzēt mūsu cilvēkus. Ar to viņi mēģināja parādīt, ka kultūra nāk no austrumiem. Tas lēnām iedveš domu, ka viss labais nāk no austrumiem. “
Lai mudinātu pašvaldības pievērsties ielu pārdēvēšanai, Sabiedrības atmiņas centrs vērsās pie parlamenta ar aicinājumu šo noteikumu nostiprināt likumā.
Pagaidām likumprojekts nav atbalstīts, taču biedrība ir apņēmības pilna turpināt komunicēt ar pašvaldībām un klauvēt pie likumdevēju durvīm, lai pilnībā atbrīvotos no padomju mantojuma.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
