Saeima apstiprinājusi izmaiņas Augstskolu likumā, ļaujot ārvalstu akadēmiskajiem darbiniekiem augstskolā, izņemot pasniedzēju un asistentu, strādāt sešus gadus bez pietiekamām latviešu valodas zināšanām.
Valsts prezidenta Edgara Rinkeviča iesniegto likumprojektu ceturtdien, 24.oktobrī, apstiprināja 76 valsts parlamenta deputāti, savukārt pret grozījumiem iebilda tikai astoņi, vēsta Schengen.News.
Pamatojoties uz pēdējiem grozījumiem, ikviens, kuram nav pietiekamas valsts valodas zināšanas, tiks ievēlēts tikai vienu reizi uz sešiem gadiem.
Latvijas sabiedriskās raidorganizācijas LSM ziņojumā teikts, ka augstskola Latvijā dos iespēju fakultātes amatā ievēlētajam ārzemniekam apgūt valsts valodu.
Pēc sešiem gadiem personu varēs ievēlēt akadēmiskajā amatā tajā pašā vai citā augstskolā, ja viņa Ministru padomes noteiktajā apjomā iegūs valsts valodas prasmes dokumentu.
Ministru padomei uz diviem mēnešiem ir jāizdod šie noteikumi šā likumprojekta īstenošanai.
Pēc likumprojekta autoru domām, starp faktoriem, kas noved pie augstskolu atvērtības, ir prasības pēc valsts valodas prasmes.
“Vairāki nozīmīgi pētījumi liecina, ka pašreizējās stingrās prasības dažos gadījumos var radīt šķēršļus mūsu augstākās izglītības un zinātņu starptautiskajai konkurētspējai.” Likumprojekta autori
Parlaments noraidīja Nacionālās apvienības deputātu ierosinājumu, ka ārzemniekiem sešu gadu laikā būtu jāmācās latviešu valoda.
Ārvalstu strādnieku skaits Latvijā ir gandrīz dubultojies
Balstoties uz iepriekš Latvijas Pilsonības un imigrācijas pārvaldes sniegtajiem skaitļiem, ārvalstu darbaspēks Latvijā kopš 2015.gada ir dubultojies.
Uz šī gada augustu Latvijas izsniegto uzturēšanās atļauju skaits ārvalstu darba ņēmējiem ir gandrīz dubultojies, sasniedzot 15 558, kas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 6694, kas reģistrētas 2015. gadā.
Starptautiskās nodarbinātības pieaugumu izraisa vietējā darbaspēka trūkums.
Ja paskatāmies uz pēdējiem 10 gadiem – milzīgs imigrācijas vilnis no Latvijas -, vietējo strādnieku nepietiek. Ja nav lielu krīžu, galvenā problēma ir darbaspēka pieejamība.
2023. gada EURES ziņojumā norādīts, ka Latvija cīnās ar darbaspēka trūkumu 37 profesijās.
Valsts cenšas ieviest jaunas izmaiņas, lai ievestu vairāk ārzemnieku.
