Šobrīd vispārējās valdības parāds ir aptuveni 17 miljardi eiro jeb 40% no IKP.
Latvijas valsts parāds joprojām ir viens no zemākajiem starp ES dalībvalstīm un eirozonu. “Arī kredītreitingu aģentūras, kas vērtē Latvijas kā aizņēmēja kredītspēju, norāda, ka mūsu parāds ir mērens,” sacīja Valsts kases direktora vietnieks Džannis Rozenbergs.
Šāds novērtējums ļauj Latvijai aizņemties naudu un pārfinansēt parādu par salīdzinoši procentu likmēm. Nākamgad Latvija plāno palielināt un aizņemties papildu summu trīs miljardu eiro apmērā.
Tādējādi Latvijas parāda līmenis nākamgad sasniegs 20 miljardus eiro, kas veido 41% no IKP.
“Budžeta deficīta finansēšanai un iepriekšējo gadu parādsaistību pārfinansēšanai izsniedzam arī valsts aizdevumus pašvaldībām, pašvaldību kapitālsabiedrībām, valsts kapitālsabiedrībām, ostām, augstskolām un tamlīdzīgi,” LR sacīja Rozenbergs.
Viņš piebilda, ka tikmēr, kamēr valsts kopbudžets plānots ar deficītu, tas jāfinansē, aizņemoties. Izņēmums nebūs arī nākamā gada budžets, jo valsts budžetā paredzēts 2,8% deficīts.
Valsts līdzekļi tiek aizņemti starptautiskajos un vietējos finanšu tirgos.
“Mēs arī emitējam krājobligācijas, kas ir tieši vērstas uz Latvijas iedzīvotājiem,” sacīja Rozenbergs, norādot, ka pieprasījums pēc uzkrājumu saistībām pieaug no Latvijas iedzīvotāju puses. “Latvijas iedzīvotāji krājobligācijās jau ir ieguldījuši gandrīz 250 miljonus eiro. Tie ir aizdevumi no Latvijas valsts, bet tikai no tās iedzīvotājiem.”
Finanšu disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbocka sacīja, ka parāda apjoms vismaz pagaidām ir proporcionāls. “Tomēr Latvijā bieži pārspīlē valsts parāda un budžeta deficīta riskus. Iespējams, tas ir tāpēc, ka sakāmvārds “parāds nav brālis” ir dziļi iesakņojies mūsu zemapziņā. Mēs baidāmies no parāda,” sacīja Šteinboka.
Viņa uzskata, ka nav iemesla baidīties. Turklāt savlaicīga parādu un procentu samaksa liecina par valsts spēju atmaksāt parādus, un Latvijai šajā ziņā ir veicies salīdzinoši labi.
“Principā Latvijai ir ļoti augsti reitingi reitingu aģentūrās. Tas ir ļoti svarīgi, jo palīdz mums aizņemties par saprātīgu cenu, jo pārliecība ir augsta,” sacīja Šteinboka.
Taču ir viens faktors – Latvijas un tās agresīvās kaimiņvalsts Krievijas ģeopolitiskais novietojums. Tas nevairo pozitīvās cerības un uzticību finanšu tirgos.
“Tas ir viens no faktoriem, kāpēc, neskatoties uz ļoti pozitīviem reitingiem, nevaram aizņemties lēti, turklāt pašreizējā situācija nav īpaši labvēlīga ierobežojošās monetārās politikas dēļ, kas, protams, sadārdzinājusi esošo parādu apkalpošanu.
To, ka Latvijai par aizņemto naudu jāmaksā vairāk, uzsvēra arī SEB bankas ekonomists Dainis Gaspoitis, sakot, ka tas, ka valsts parāda apmēri aug, nav īpaši pozitīva tendence. Tomēr tas nerada bažas, kamēr valsts parāds strauji nepieaug.
Kā vērtēt Valsts kases plānu nākamgad papildus aizņemties trīs miljardus eiro no finanšu tirgiem? “Apjoms ir pietiekami liels. Var būt arī iespējams ietaupīt ļoti ievērojamu naudas summu, ja šī finansējuma piesaistes momenti tiek izmantoti pareizāk,” sacīja Gaspoitis.
Ekonomists skaidroja, ka nākamgad būs svarīgi sasniegt piemērotu brīdi, lai valsts aizņemtos finanšu tirgos, jo tuvākajā laikā naudas cena saglabāsies augsta, taču tas mainīsies nākamgad. “Naudas izmaksas, visticamāk, būs lētākas nākamā gada otrajā pusē, kas nozīmē, ka ikmēneša starpība varētu nozīmēt ievērojamus ietaupījumus, kad, kur un kā tas tiek darīts,” sacīja Gaspoitis.
Tādējādi Valsts kasei nākamgad būs rūpīgi jāpieņem lēmumi, kad aizņemties, lai valsts parāda apkalpošanas izmaksas būtu pēc iespējas zemākas, uzskata aptaujātie ekonomisti.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
