Valdība un pašvaldības vienojās par speciālas dotācijas piešķiršanu 2,5 miljonu eiro apmērā piecām pašvaldībām, kurām ir ārējā robeža ar Eiropas Savienību. Pēc tam, kad parlaments apstiprinās valsts budžetu, finansējumu saņems pierobežas pašvaldības ar Baltkrieviju un Krieviju.
Jo garākas ir ES ārējās robežas, jo lielāks finansējums tiek piešķirts.
Ludzas novadam ir visgarākās robežas – 141 km – un līdz ar to lielākā summa – 822 000 eiro. Pašvaldībai ar īsāko ES robežu Augsdugava ir 220 000 eiro.
Latvijas Radio jautāja iedzīvotājiem, kā, viņuprāt, tiks tērēta nauda. Viņi teica:
“Lai uzlabotu pilsētu, protams, sportam un skolām. Nauda jāiegulda attīstībā, mūsu nākotnē.”
“Es domāju, ka mums vajadzētu koncentrēties uz patversmēm, kas ir Ludzā, tagad visi saka, ka tas varētu būt mūsu pagrabs, bet, piedodiet, mēs varam meklēt tikai nāvi.”
Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mīks (Zaļo un zemnieku savienība) uzsvēra, ka nauda tiks tērēta pēc iespējas vairāk cilvēku labā: “Galvenais ir nodrošināt patstāvīgo uzdevumu izpildi Tagad, kad mēs strādājam saistībā ar budžetu, mēs redzēsim visu mūsu iestāžu vajadzības un tad lemsim, kur nauda tiks piešķirta.
Visticamāk, pierobežai atvēlētie līdzekļi tiks izlietoti Ludzas novada pašvaldības budžeta korekcijai un iestāžu darba un ES projektu līdzfinansēšanai.
“Daudzas pašvaldības saņem pieprasījumus no dažādiem dienestiem, un mums ir jānodrošina finansējums šo problēmu risināšanai,” atzīmēja Mīks “Šobrīd ir stunda jautājums par autobusu iegādi, iepirkuma process ir noslēdzies un varam iegādāties trīs autobusi drīzumā nav maz – trīs autobusi maksās vairāk No 400 000 Piedalāmies ES fondā, tur vajag līdzfinansējumu, patversmes šobrīd tiek apsekotas, un, ja ir iespēja kādu vietu sakopt, tiks piešķirts arī finansējums, tāpēc ir pāragri teikt, kur mēs tērēsim finansējumu, mums ir daudz vajadzību.
Plānotais piešķīrums Palvu novada pašvaldībai ir 484 000 eiro. Kā Latvijas radio raidījumā “Latgolys stuņde” norādīja pašvaldības domes priekšsēdētājs Serģis Maksimovs (Latgales partija), gandrīz pusmiljons eiro varētu tikt izlietots pierobežas ceļu remontam, izglītības iestāžu atbalstam, drošības pasākumu organizēšanai pilsētā. . Un tā tālāk.
Saimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas deputāte Alīna Jindela (Jaunā struktūrvienība) sacīja, ka plānotais finansējums būtu jāizmanto ilgtermiņa pasākumiem.
“Šogad kā valsts galvenais mērķis un prioritāte ir izvirzīta iekšējā un ārējā drošība, Finanšu ministrija piedāvājusi no valsts budžeta piešķirt 2,5 miljonus pierobežas pašvaldībām vai arī tā varētu būt mobilitātes iespēju nodrošināšana. Pašvaldībai un tās locekļiem būs pienākums to izskaidrot iedzīvotājiem, un viņiem būs jārespektē iedzīvotāju viedoklis jāņem vērā, kāds ir ilgtermiņa ieguldījums – vismaz daļa no tiem varētu būt tehniski projekti ceļa seguma uzlabošanai, lai būtu arī īstermiņa mērķi,” sacīja Gendels. pašreizējais budžets.”
Šobrīd Saimā ir iesniegts lēmums par 2,5 miljonu eiro piešķiršanu pierobežas pašvaldībām, un pēc 2025.gada valsts budžeta apstiprināšanas finansējumu saņems Aloksnes, Pallavu, Ludzas, Krāslavas un Ojsdujavas pašvaldības.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
