Latvijas ārlietu ministrs sacīja, ka Ukrainai vajadzētu būt brīvai iespējai bombardēt militāros objektus Krievijas iekšienē, lai atvairītu uzbrukumus tās kritiskajai infrastruktūrai. Taču sabiedrotie, tostarp ASV, nelabprāt sūta ieročus, kas varētu trāpīt Krievijai.
Visvairāk lasīts no Bloomberg
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Renkivics otrdien intervijā NATO ārlietu ministru sanāksmes kuluāros Bukarestē sacīja: “Mums jāļauj ukraiņiem izmantot ieročus, lai mērķētu uz raķešu vietām vai lidlaukiem, no kuriem šīs operācijas tiek uzsāktas.” Viņš piebilda, ka sabiedrotie “nedrīkst baidīties” no eskalācijas.
Lai gan ASV nav noteikušas ierobežojumus tam, kā Ukraina var izmantot ieročus, tās līdz šim ir atteikušās sūtīt ieročus ar pietiekamu darbības rādiusu, lai veiktu triecienu Krievijas iekšienē.
Baidena administrācija ir nodrošinājusi Ukrainai arvien sarežģītākus ieročus, tostarp daudzkārtējas palaišanas raķešu sistēmas, taču amatpersonas ir atturējušās no armijas taktisko raķešu sistēmas, kas pazīstamas kā ATACMS, nosūtīšanas, jo tā spēj dot triecienus mērķiem Krievijas teritorijā.
Vašingtona līdz šim ir atteikusies nodrošināt iznīcinātājus, atsaucoties uz vērtējumiem, ka tie neuzlabos Ukrainas izredzes. Tāla darbības rādiusa ieroču ieviešana ir radījusi bažas, ka konflikts var saasināties vai paplašināties, iekļaujot NATO.
Šīs bažas piekrīt arī republikāņu pārstāvis Maikls Makkols, kurš gatavojas ieņemt Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas priekšsēdētāju, tiklīdz GOP janvārī pārņems kontroli pār palātu. Viņš intervijā sacīja, ka šādi uzbrukumi iedragās sabiedrības atbalstu Ukrainai.
Makkols Bloomberg News sacīja, ka triecieni Krievijas iekšienē “novestu pie masveida Krievijas atbildes reakcijas un tas novedīs pie situācijas eskalācijas”. “Jums ir jāizsver milzīgā reakcija un pasaules sabiedriskā doma. Ukraiņi ir paveikuši apbrīnojamu darbu, nostājoties pareizajā pusē šajā jautājumā, sabiedrības viedoklim par labu viņiem. Tas var būt solis par tālu.”
Arī daudzas citas dalībvalstis uzskata, ka Ukrainai kopumā nevajadzētu noteikt ierobežojumus attiecībā uz to, kā tā izmanto ieročus, sacīja Rynkevičs, bet galu galā katras valstis izlemj, kādus ieročus piegādāt Kijevai.
Jautājums par sabiedroto audzināšanu
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieliuss Landsberģis sanāksmē žurnālistiem sacīja, ka dažas valstis aktualizē jautājumu par to, vai sabiedrotajiem būtu jānodrošina ieroči, neizvirzot nosacījumus, lai gan “vienprātība nav mainījusies”. Landsberģis piebilda, ka Kijeva jau kopš kara sākuma spiedusi pēc sabiedroto ieročiem bez “politiskiem brīdinājumiem”.
“Mēs nevēlamies problēmas ar citām valstīm,” aģentūrai Bloomberg sacīja Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni, sakot, ka “mums tiešas briesmas nedraud”. Viņš piebilda: “Mēs esam pret konflikta eskalāciju.”
Ukrainu skāruši Krievijas raķešu uzbrukumi tās kritiskajai infrastruktūrai, atstājot miljoniem cilvēku bez uzticamiem enerģijas avotiem un ūdens ziemas vidū. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka šādu uzbrukumu vajadzētu sagaidīt vairāk, jo īpaši tāpēc, ka Krievija zaudē pozīcijas kaujas laukā.
Divu dienu tikšanās laikā Bukarestē sabiedrotie apspriedīs vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu un cita aprīkojuma nosūtīšanu uz Ukrainu, lai palīdzētu Ukrainai atvairīt uzbrukumus, pat ja tās esošās sistēmas ir notriecojušas aptuveni divas trešdaļas Krievijas raķešu. jaunākie streiki.
— Ar Andras Timo, Irinas Filko un Daniela Flatlija palīdzību.
(Atjauninājumi ar ASV likumdevēja atbildi sestajā rindkopā).
Visvairāk lasīts Bloomberg Businessweek
© Bloomberg LP 2022
