Plaisa starp Krievijas trimdas liberālo opozīciju un tās saimniekiem kļuva acīmredzama šonedēļ, jo pēdējais Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls Dozd (Lietus) pēc skandāla zaudēja apraides licenci Latvijā.
Pagājušajā nedēļā reportieris Aleksejs Korosteļevs tiešraidē sacīja: “Mēs ceram, ka mēs varam palīdzēt daudziem militārpersonām, tostarp ar aprīkojumu vai pat tikai pamata ērtības frontē.”
Proukrainiski noskaņotie novērotāji uzskatīja, ka Korostiļeva komentārs labākajā gadījumā liecina par līdzjūtību iebrūkošajiem Krievijas spēkiem un sliktākajā gadījumā kā atbalstu Maskavas nerimstošajai ofensīvai, kurā gandrīz desmit mēnešu kara laikā ir nogalinājuši tūkstošiem cilvēku.
Raiens nekavējoties atlaida attiecīgo reportieri dažas stundas pēc incidenta; Korostylevs atvainojās un mēģināja precizēt savus izteikumus. Taču kaitējums jau bija nodarīts.
Latvijas amatpersonas reaģēja ātri, aizsardzības ministrs Artis Pabriks aicināja Raienu izraidīt.
Par šo kanālu tika sākta drošības dienestu izmeklēšana.
Atsevišķi Raiens tika sodīts ar 10 000 eiro (10 500 ASV dolāru) naudassodu par kartes izmantošanu, kurā kā Krievijas teritorija bija attēlota Krima, kuru Ukraina anektēja 2014. gadā.
Latvija Rain piešķīra apraides licenci jūnijā pēc tam, kad Krievijas veiktās represijas pret medijiem un stingri ierobežojumi padarīja viņu darbu neiespējamu.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome otrdien atņēma Raiņa apraides atļauju valsts drošības un sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ. Raienam līdz ceturtdienai jāpārtrauc pārraide.
Laikraksta “Lietus” galvenais redaktors Tihons Džadko lēmumu raksturoja kā “neapšaubāmi smieklīgu un tālu no veselā saprāta”.
“Es lasīju grāmatās, ka Rietumi atbalsta tiesības uz taisnīgu tiesu un ka apsūdzētajai pusei ir tiesības aizstāvēt savus argumentus,” teikts Džadko paziņojumā.
“Vai TV Rain bija tāda iespēja? Nē, viņiem nebija tādas iespējas. TV Rain netika uzaicināts uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes trīsdesmit minūšu sēdi. Šīs trīsdesmit minūšu ilgās sanāksmes rezultātā tika pieņemts četrpadsmit lappušu garš spriedums. Mēs varam tikai apskaust šos cienījamos šīs cienījamās padomes locekļus par apbrīnojamo ātrumu, ar kādu viņi spēja rakstīt.
“Alekseja Korostiļeva teiktais ēterā neatspoguļo tīkla nostāju. Tā nav patiesība, un Aleksejs Korosteļevs ir saukts pie atbildības vienīgajā iespējamajā veidā: viņa darba attiecības ar televīzijas tīklu ir pārtrauktas.”
Džadko pieskārās vēl vienam iespējamam apraides noteikumu pārkāpumam, kad Raiena reportieri Krievijas spēkus dēvēja par “mūsu armiju”.
Lai gan Rain bāzējās Latvijā, varas iestādes to uzskatīja par latviešu, nevis krievu kanālu.
“Cilvēki var apspriest frāzē “mūsu armija” minēto pārkāpumu. Mūsu armija izdara kara noziegumus – nevis Alfas Kentauri armija, bet mūsu armija (mēs, Krievijas Federācijas pilsoņi) izdara kara noziegumus Ukrainas amatpersonām viņi ir izdarījuši 40 000 kara noziegumu, kur šeit ir slavināšana?
Maskavā cīņām pievienojās Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs, sakot: “Dažiem cilvēkiem visu laiku šķiet, ka citās vietās ir labāk nekā mājās, un dažiem cilvēkiem visu laiku šķiet, ka citās vietās ir brīvība, bet tur nav brīvība mājās.”
“Šis ir viens no spilgtākajiem piemēriem šādu ilūziju kļūdai.”
Citi no promaskaviskās nometnes kritizēja savus pretiniekus.
“Pazemoti un vāji svešā zemē, kur viņus nicina viņu ģimenes un citi,” telegrammā rakstīja žurnālists Abass Jumā. “Cenšoties nopelnīt santīmu, viņi izlej netīrumus uz Krieviju, viens uz otru un pat uz savām mātēm.”
Žurnālists un Maskavas pilsētas parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Medvedevs brīnījās, kāpēc Reinis izvēlētos apmesties uz dzīvi valstī, kas “godina SS karavīrus, nolemj neļaut ieceļot krieviem, kuriem ir Šengenas vīza, vai atceļ šīs vīzas krieviem uz robežas”.
Viņš saviem lasītājiem ar Telegram starpniecību piebilda: “Tad mūsu nožēlojamie pretinieki brīnās, kāpēc viņu cilvēki uzskata viņus par ienaidniekiem.”
Latvijā un citās Baltijas valstīs ir dziļš atbalsts Ukrainai, tāpat kā padomju okupācijas atmiņa pēc Otrā pasaules kara un aizdomas par krievu etniskajām minoritātēm šajās valstīs.
Baltijas drošības fonda vadītājs Olivs Nekers intervijā Al Jazeera sacīja: “Latviju okupēja Krievija un padomju režīma laikā tika nogalināti tūkstošiem latviešu Liela daļa krievu minoritāšu, galvenokārt Kremļa uzsākto dezinformācijas kampaņu dēļ , bet Lojāls Latvijas valstij.”
Viena no skaļākajām pretkrievu balsīm ir latviešu teātra režisors Alvis Hermanis, kurš jau kopš augusta aicinājis Raienu izraidīt no valsts, apsūdzot liberālo Krievijas opozīciju tādas pašas mentalitātes pārņemšanā kā valdība Maskavā.
“Incidents ar TV Lietus ir izrādījies patiesības brīdis visai Krievijas opozīcijai,” sociālajā tīklā Facebook rakstīja Hermanis.
Viņš piebilda: “Pēc trīs dienām mēs varam iedomāties, kāda būtu Krievijas nākotne bez Putina, ja to vadītu pašreizējā opozīcija.”
“Tas ietver arī to, kāda būs viņu attieksme pret Latviju, kuras iedzīvotāju skaits ir vienāds ar vienu no mazajiem Maskavas rajoniem…Šobrīd ir ļoti maz krievu disidentu, kas saprot, ka ne tikai Putina režīms, bet arī impērijas vīrieša apziņa “Krievim ir jāmainās.”
Krievijas liberālais politiķis Ļevs Šlosbergs, atklāts Ukrainas kara kritiķis, lēmumu atņemt Raienam licenci raksturoja kā populistisku reakciju, lai nomierinātu ultranacionālistus.
“Tā ir vēlme pārvaldīt valsti, paļaujoties uz naida spēku, un tas ir ļoti bīstami,” viņš rakstīja sociālajā tīklā Facebook.
“Vissatraucošākās sekas būs pašai Latvijai, kura pēc 30 neatkarības gadiem nav spējusi atrast stabilu mierīgas līdzāspastāvēšanas līdzsvaru starp dažādu tautību cilvēkiem.”
Džadko solīja, ka Raina kanāls turpinās pārraidīt vietnē YouTube, kur tam ir vairāk nekā 3,7 miljoni abonentu.
