Latvija un Igaunija meklē palīdzību no Vācijas rūpniecības pretgaisa aizsardzības radaru un ieroču jomā

Latvija un Igaunija plāno saņemt augstas veiktspējas Vācijā ražotus radarus kā daļu no Baltijas valstu centieniem attīstīt pretgaisa aizsardzības spējas Eiropas gaisa vairoga iniciatīvas ietvaros.

Aizsardzības elektronikas ražotājs Hensoldt nodrošinās papildu tehnoloģiju vairāk nekā 100 miljonu eiro (108 miljonu ASV dolāru) vērtībā. Uzņēmums Diehl Defence vārdā arī integrēs TRML-4D radarus IRIS-T SLM pretgaisa aizsardzības sistēmās, kas paredzētas abiem klientiem.

Igaunija un Latvija septembrī vienojās par Vācijā ražotu ieroču iegādi vairāk nekā 1 miljarda eiro vērtībā. Latvijai pretgaisa aizsardzības sistēmu iegāde 600 miljonu eiro vērtībā bija valsts lielākais militārais iepirkums kopš neatkarības atgūšanas pirms 30 gadiem.

Hensolds paziņojumā presei sacīja, ka TRML-4D radars ļauj atklāt un izsekot gaisa mērķus 250 kilometru (155 jūdžu) rādiusā un spēj vienlaikus izsekot aptuveni 1500 mērķiem.

Eiropas gaisa vairoga iniciatīva, ko 2022. gadā uzsāka Vācijas kanclers Olafs Šolcs, cenšas stiprināt kontinenta pretgaisa aizsardzību, ar konkrētu mērķi stāties pretī Krievijas un Irānas ballistiskajām un spārnotajām raķetēm.

Tagad iniciatīvā ir iesaistīta 21 valsts, tostarp Austrija un Šveice, divas neitrālas valstis, kas nav NATO dalībvalstis. Mērķis ir uzturēt sistēmas, kas spēj veidot nepārtrauktu barjeru visā kontinentā, no Ziemeļvalstu reģiona līdz Türkiye.

Uzņēmums paziņoja, ka jaunākā paziņojuma rezultātā Hensoldta radīto radaru kopējais skaits iniciatīvas ietvaros ir vairāk nekā 80.

Vācijā ražotā IRIS-T ir galvenā šaura un vidēja darbības rādiusa sistēma, ko izmanto saskaņā ar šo shēmu. Dažas iesaistītās valstis ir iegādājušās ASV ražotas tāla darbības rādiusa raķetes Patriot un Izraēlā ražotās raķetes Arrow 3, kas darbojas ārpus atmosfēras lielākos attālumos.

Francija, kas neietilpst iniciatīvā, ir kritizējusi šo pieeju, jo tā pārāk lielā mērā paļaujas uz komponentiem ārpus Eiropas. Arī Itālija un Spānija nepiedalījās. Tomēr iniciatīva ir nepārtraukti paplašinājusies, it īpaši, kad Polija atteicās no savas neskaidrās pozīcijas un aprīlī paziņoja, ka pievienosies.

Šī iniciatīva, kas galvenokārt radās Krievijas pilnīgas iebrukuma Ukrainā rezultātā, ir ievērojami paātrinājusi tempu, kādā Eiropas valdības tērē naudu pretgaisa aizsardzībai. Baltijas valstis bija vienas no pirmajām Eiropas valstīm, kas uzsāka iniciatīvu, 2022. gada oktobrī parakstot kopīgu deklarāciju ar 12 citām valstīm.