Valdošās Latvijas Vienotības kongress demonstrēja labākās “vienas labās partijas” kongresu tradīcijas. Viss, ko mēs darām, ir labi un pareizi, un neviens to nevar izdarīt labāk par mums. Mēs esam vienīgais valsts sekmīgas attīstības garants. Viņa ne vārda neteica par lietderīgu paškritiku, ne vārda par skandāliem, kas saistīti ar politisko saukli “Unidad” pēdējā gada laikā.
Laikraksta Neatkarīgā politiskais žurnālists Bens Latkovskis Viņš pamatoti norāda, ka tā vietā, lai pagājušajā partijas kongresā pārdomāti analizētu patiesos šķēršļus sabiedriski nozīmīgu rezultātu sasniegšanai, no partijas valdes priekšsēdētāja izskanēja standarta frāzes. Arvilla Ašradenza:
“Mūs visus vieno vienotības vērtības “Mūs vieno izpratne par godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku…”
Un tā tādā pašā garā. Kādas ir Unidad “vērtības”? Latvieši to skaidri redzēja skandāla laikā ar bijušo premjerministru un ārlietu ministru. Krišjannis KārensKurš neprātīgi iemīlēja biznesa aviācijas pakalpojumus par valsts līdzekļiem mazā, nabadzīgā Eiropas valstī un tika apdedzināts no šīs atkarības.
Latvijas galveno partiju kongresi ir ļoti garlaicīgi pasākumi: nav ideju cīņas, nav atklātas konfrontācijas starp frakcijām, nav politisku diskusiju par vēlamo virzienu, kurā veidot nākotni. Nepieciešams periodiski ievērot birokrātiskās procedūras, lai viss būtu saskaņā ar juridiskajiem dokumentiem. Savukārt svarīgas partijas iekšējās lietas, kas saistītas ar politisko kursu un personālu, pirms kongresiem tiek risinātas šaurā lokā. Ja nepieciešams, ietekmīgi un grūti kontrolējami delegāti tiek individuāli “pārvaldīti” (bieži vien ar kādu solījumu par nākotnes amatiem vai citiem labumiem). Konference tikai apstiprina šaura partijas līderu loka iepriekš pieņemtos lēmumus.
Neskatoties uz raitu konvenciju izklāstu, īstā ballīšu atmosfēra parasti izpaužas dažās niansēs. Šoreiz šāds viedoklis dažas dienas pirms kongresa parādījās vairākos it kā nesaistītos izdevumos, kurus vieno kopīga ideja: proti, aširadieši kā partijas vadītāji “neceļas kājās”.
Šie amati, kas šķita sava veida kampaņa, sāka runāt par vēlmi atbalstīt premjeru. Iveki Selīni Kolekcijas, lai pilnībā atbrīvotos no Ašeradeniem un viņu politiskās ēnas. Izskanēja arī versija, ka finanšu ministrs Ašeradens tiks aizstāts paketē ar nepopulāro satiksmes ministru. Kaspars BreskensViņa tika bargi kritizēta par grandiozo krāpšanos, būvējot Eiropas dzelzceļu “Rail Baltica”.
Konferencē pirmais runātājs bija apvienībā “Jaunā Vienotība” ietilpstošās partijas “Vienotība” līderis Ašradiņš. Vispār nekas neliecināja, ka viņš zaudētu popularitāti partiju līderu vidū vai partijā notiktu šķelšanās. Izņemot vienu lietu: aširadieši “pēkšņi” apstiprināja, ka viņš nekandidēs uz šo amatu nākamajā vienotības konferencē, kas notiks pēc gada, kad beigsies viņa divu gadu termiņš partijas vadītāja amatā.
Vienotības pēdējā konference notika nākamgad paredzēto pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā. Delegātiem nebija noslēpums, ka cīņa par “Rīgas atslēgām” būs izšķiroša partijas nākotnei, kā savās runās uzsvēra konferences vadītāji. Tajā pašā laikā nav novilkts stratēģiskais ceļš vai “vispārējā līnija”, pa kuru partija virzīsies uz šīm vēlēšanām. Politiskā nenoteiktība Latvijas politikā ir raksturīga gandrīz visām partijām. Īpaši pašvaldību vēlēšanās, jo partiju struktūras cenšas panākt pēc iespējas lielāku vēlēšanu atspoguļojumu. Esiet pēc iespējas dāsnāks pret visiem un pēc iespējas vairāk integrējiet savās programmās, pārāk nedomājot par to, kas patiesībā tiks ieviests.
Šādā situācijā, kad visi sola visu, šo partiju tēls kļūst svarīgāks par programmām. Šajā ziņā partija Vienotība turpina nemitīgos centienus stiprināt inteliģentas, atbildīgas un korektas partijas tēlu, par ko 2014.gadā Latvijas vēlētājiem tika nosūtīts Saeimas vēlēšanu kampaņas sauklis: “Ticēsim gudrībai.”
Lai arī politiskie konkurenti ņirgātos par “Vienotības” “gudrību” un “mūžīgo taisnību”, var tikai apbrīnot tās spēju tik ilgi un neapšaubāmi ar lieliem panākumiem pozicionēties šādi. Sevišķi tas partijai izdevās 13. Sema laikā, kad Vienotības konkurenti ar krietni lielāku mandātu skaitu izskatījās pēc palaidnīgiem pusaudžiem un Vienotība varēja izlikties par vienīgo “pieaugušo” sēžu zālē.
Nav šaubu, ka līdzīgu nostāju Unidad ieņems arī gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Rīgā tās nišas sāncense būs partija Progresīvie, kuru pēc līdera aiziešanas sagaida nopietnas vadības problēmas. Mārtiņš Staķe Uz Briseli Eiropas Parlamenta mītnē. Jau tagad ir skaidrs, ka pirms nākamā gada vēlēšanām lielākā daļa partiju (ne tikai Unidad) centīsies neredzēt straujo velosipēdistu, stāvlaukumu un citu mazo transportlīdzekļu skaita pieaugumu pilsētas satiksmē. Šim “redzības trūkumam” ir īpašs vēlēšanu pamats. Šo satiksmes dalībnieku vidusšķiru vienkārši nav kur likt starp transportlīdzekļiem un gājējiem, neradot neērtības citiem.
Šobrīd cietušie ir gājēji, jo šī mazā satiksme pārvietojas galvenokārt pa gājēju ietvēm (bieži arī tad, ja uz ceļa ir velojosla). Tā kā politiski aktīvākā sabiedrības daļa (arī pašas partijas amatpersonas) braukā pa Rīgu pa autoceļiem, viņuprāt, autovadītājus nevar apvainot, neriskējot zaudēt balsis vēlēšanās. Līdz ar to fokuss gaidāmajās vēlēšanās būs līdzīgs tam, kam sestdien tiks veltīta partijas konference: maigi, pareizi un vispārīgi politiski paziņojumi.
Politikas vērotājs Bens Latvoskis Piezīmes: “Vienotības” vispārējā retorika ir tāda, ka mēs esam labākie, ka mēs esam tie, kas nekad nekļūdās (bet, ja kāds domā citādi, tad piedalās pret mums vērstajā “nomelnošanas kampaņā”), pie kādiem apstākļiem Latvijas. politika ir stratēģija, kas, kā liecina vēsture, rada vislabākos rezultātus. Saukļi: “Uz priekšu saulainā tālumā! Mēs ejam pareizajā virzienā, biedri! Cilvēkiem patīk šī politika un laipni gaidīti pie vēlēšanu urnām.”
Taisnība tikai tāpēc, lai visiem kļūtu skaidrs: karalis ir kails! Kopumā viņš nav karalis, bet viltus vadonis, kurš tiek ievests nevis solītajā saulainā tālumā, bet gan bīstamā purvā.
