Paziņojumā presei iestāde norādīja, ka katru gadu tiek apmācīti vairāk nekā 1000 pedagoģiskās izglītības programmu absolventu un 81% absolventu iestājas nozarē. Tomēr 33% jauno skolotāju pamet izglītības nozari pirmajos piecos gados. Skolotāju trūkums ir saistīts ne tikai ar neatbilstošu skolotāju atlases plānošanu un nespēju sagatavot nepieciešamo skolotāju skaitu, bet arī ar citiem ar pedagogu atbalstu un nodrošinājumu saistītiem faktoriem.
Valsts kontrole secināja, ka skolotāju atjaunošana nav plānota efektīvi. Ministrijas mācību vietu plānošana valsts budžetā nav atkarīga no kvalitatīviem un pilnīgiem datiem pēc pieprasījuma, bet gan galvenokārt ir atkarīga no pedagoģiskās izglītības programmās iepriekšējos gados pieteikto un reģistrēto audzēkņu skaita. Pēdējo sešu gadu laikā sagatavoto speciālistu skaits visos priekšmetos ir nepietiekams. Piemēram, dabaszinātnēs, ģeogrāfijā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā 498 jeb 8% skolotāju ir sasnieguši pensijas vecumu un 1108 jeb 17% skolotāju tuvojas pensijas vecumam, bet apmācīti ir tikai 180. Ļoti nepieciešamo speciālās izglītības un sociālās izglītības darbinieku skaits pēdējo sešu gadu laikā ir samazinājies par 72%.
Revīzijā arī konstatēts, ka netiek apkopoti un analizēti dati par iemesliem, kāpēc skolotāji pamet darbu.
Biedrība secināja, ka nemitīgās izmaiņas izglītības sistēmā, mācību materiālu trūkums, neapmierinātība ar algām, neziņa par nākotni (saistībā ar plānotajām reformām) – ir tikai daži no iemesliem, kāpēc 2023./2024.mācību gadā aptaujātie skolotāji vēlas aiziet. viņu darba vietas.
VK norāda, ka IZM ir veikusi virkni pasākumu pedagogu trūkuma mazināšanai izglītības nozarē, taču ne visi ir bijuši pārdomāti un efektīvi. Turklāt lielākā daļa pasākumu tika uzsākti tikai 2023./2024.mācību gadam, kas, pēc VK aplēsēm, aizkavējās pedagogu trūkuma dēļ nozarē.
Keralas Izglītības komisija arī secināja, ka skolotāji nesaņem atbilstošu profesionālu atbalstu un ka kompetenču attīstības piedāvājums ir tikai daļēji balstīts uz skolotāju vajadzībām. Sociālais un emocionālais atbalsts atšķiras un ir pieejams tikai daļēji.
Tikai 47% skolotāju ir veselības apdrošināšana, ko pilnībā finansē pašvaldības. Lai 2024.gadā nodrošinātu visu vispārējās izglītības pedagogu veselības apdrošināšanu ar maksimāli pieļaujamo prēmiju, būs nepieciešami aptuveni 18,2 miljoni eiro.
Atalgojums un slodze ir svarīgi faktori, kas ietekmē skolotāja vēlmi palikt profesijā. Lai gan mērķpiešķīrumi skolotāju algām ik gadu pieauga, 2023. gadā sasniedzot 371 miljonu eiro, tas negarantēja, ka izglītības nozarē strādājošo algas pieaugs vismaz līdz valsts sektora vidējām algām. Vidējā valsts sektora alga ir 1397 eiro, vidējā skolotāju atalgojuma likme ir no 1257 līdz 1780 eiro, bet vidējā bruto alga ir no 485 līdz 1384 eiro.
Valdības uzraugs izteicis savus ieteikumus IZM, lai efektīvāk plānotu pedagogu atjaunošanu un noturēšanu profesijā.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
