Latvijai ir seši mēneši, lai atrisinātu nakts trokšņa problēmu / Raksts

Atpūtas troksnis ir nevēlama skaņa “nepareizā laikā un nepareizā vietā”, un tā var būt kaitinošāka nekā citi trokšņi, jo tā ir impulsīva, nevis pastāvīga. Tas ir galvenais stresa faktors, kas var kaitēt cilvēku veselībai.

Kopš pagājušā gada cilvēki var ziņot policijai par trokšņa radītajiem traucējumiem, un izklaides vietām par trokšņošanu var tikt piemērots naudas sods līdz 5000 eiro, taču tas nereti situāciju nemaina un netraucē izklaides vietām turpināt trokšņot. LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Tiesībsarga biroja preses pārstāve Ruta Selīna.

Selēna skaidroja, ka tiesībsargs vēlētos, lai valsts pilnveidotu noteikumus, lai tajos tiktu ņemtas vērā gan izklaides vietu, gan iedzīvotāju intereses.

“Mēs esam par līdzsvaru, bet šobrīd tāda līdzsvara nav,” sacīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību departamenta vadītāja vietnieks Raimonds Kosevskis.

Tiesībsarga birojs neaicina klusēt un klusēt, sacīja Selīna, jo skaidrs, ka izklaides vietām ir jābūt, taču izklaides vietām ir jāņem vērā to cilvēku intereses, kuri to tuvumā dzīvo. Viņa piebilda, ka iespējami dažādi risinājumi, piemēram, izbūvējot izklaides vietas, tiek izvietoti skaņas klusinātāji, un ar skaņas ekspertiem tiek meklēti citi risinājumi, lai skaņa nenonāktu līdz kaimiņu mājām.

Ārvalstu pieredze liecina, ka liela nozīme izklaides trokšņu regulēšanā ir pašvaldībām, kas var noteikt izklaides vietu darba laikus, sacīja Kūševskis.

Šobrīd ir izveidota nacionālā līmeņa darba grupa, lai rastu risinājumu izklaides vietu un iedzīvotāju nakšņošanas interešu sabalansēšanai, taču tas notiek lēni.

Tāpēc arī tiesībsargs nolēma aicināt valdību, meklējot ideālu risinājumu, līdz 1.decembrim pieņemt vismaz dažus pagaidu noteikumus, lai cilvēki varētu svinēt un gulēt kopā, atsevišķi vai kopā.

“Darbs ir strupceļā un nevirzās uz priekšu, jo problēma turpinās jau gadu desmitiem, un sods ir tikai daļējs stimuls,” sacīja Konosevskis.

Pastāstiet mums par kļūdu