Tas ietver valsts līdzfinansējumu 2 miljonu eiro apmērā 2024. gadā, 17,1 miljonu eiro 2025. gadā, 24,2 miljonus eiro 2026. gadā, 12,8 miljonus eiro 2027. gadā un 4,9 miljonus eiro 2028. gadā. Turklāt pievienotās vērtības nodoklis ir 76 894 527 eiro.
10. Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros netika piešķirts Eiropas Komisijas finansējums līdz šim atbalstītajām aktivitātēm, tostarp zemes iegādei, kā arī kopprojekta RB Rail īstenotajām aktivitātēm (kvalitātes kontrole, globālo projektu koordinēšana), departaments. par Transporta ziņojumu teikts.
Ministrijas ziņojumā teikts, ka Eiropas Komisijas pieņemtais lēmums atbalstīt aktivitātes ar samazinātu finansējumu pārkāpj ierasto attiecību (85/15) starp diviem finansējuma avotiem – Eiropas Komisiju un valsts budžetu, un līdz ar to ir spiests palielināt daļu. no valsts budžeta, lai finansētu darbības, kuras neatbalsta Eiropas Komisija vai kuras tiek atbalstītas samazinātā apmērā.
Nesubsidēto darbību izmaksas vienādi sadalot starp visām Baltijas valstīm, Latvijas daļa no 2024. līdz 2028.gadam kopumā veido 23,3 miljonus eiro.
Satiksmes ministrijas ziņojums apliecina, ka Rail Baltica projekts ir pārrobežu projekts un, ja Latvija nevar nodrošināt nacionālo finansējumu projekta īstenošanai un atsakās slēgt finansēšanas līgumus, jo nespēj kopīgi finansēt aktivitātes, šī var radīt lielu risku projekta tālākai īstenošanai arī Lietuvā un Igaunijā, jo pastāv iespēja, ka CINEA atcels lēmumu par finansējuma piešķiršanu Rail Baltica projektam trūkstošā Latvijas posma dēļ.
Satiksmes ministrija ziņojumā brīdināja, ka šajā gadījumā Latvija zaudētu 167,1 miljonu eiro tai piešķirto Eiropas Sadarbības fonda finansējumu, tam nevarot pretendēt turpmākajos konkursos un bez iespējas atkārtoti pretendēt uz to turpmākajos aktivitāšu konkursos. kas jau ir saņēmuši pozitīvu lēmumu no Eiropas Komisijas.
Satiksmes ministrija rosinās Ministru padomi lūgt Eiropas Komisijai precizēt sīkāku informāciju par ES līdzfinansējuma nepiešķiršanu Rail Baltica projekta būvniecības pamataktivitātēm, jo šīs aktivitātes vienmēr ir finansētas no ES līdzekļiem. pagātnē, un ar augstu intensitāti – līdz 85%.
Satiksmes departaments atzīst, ka kopējais ES finansējums pārrobežu transporta projektiem ir nepietiekams, taču uzskata, ka “šī maiņa uz iepriekš attiecināmajām Rail Baltica aktivitātēm ir acīmredzami nepārdomāta”.
Šā gada jūnijā parlaments apstiprināja Rail Baltica projekta izmeklēšanas parlamentārās komisijas izveidi, kuras mērķis ir identificēt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus nosakot to par valdības prioritāru jautājumu.
Vērienīgā Rail Baltica projekta izmaksas ir pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro no mazāk nekā 6 miljardiem eiro sākotnēji. Projekta izmaksu pieaugums ir tik milzīgs, ka līdz 2030. gadam plānots pabeigt tikai projekta pirmo posmu – būtībā vienu sliežu ceļu komplektu, nevis sākotnēji paredzēto divu sliežu ceļu.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Nosūtiet redaktoram ieteikto labojumu
