Prezidents Akufo-Addo (trešais no labās), ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (trešais no kreisās), Šērliju Ajurkuru Botšoju (otrais no labās) un delegācijas locekļiem pēc tikšanās
Ganas un Latvijas valdības nolēma padziļināt abu valstu divpusējās attiecības.
Tas seko Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkeviča vizītei Ganā.
Pirmdien, 2023. gada 17. aprīlī, tiekoties ar prezidentu Akufo-Addo Jubilejas namā, Edgars Rinkevičs sacīja, ka viņa vizīte ir atbilde uz Ganas ārlietu ministres Šērlijas Ajorkas Bočvejas iepriekšējo vizīti pirms aptuveni pieciem gadiem.
Tāpēc viņš norādīja, ka vizītes mērķis ir stiprināt jau tā lieliskās attiecības starp Ganu un Latviju.
Bez oficiālās valdības komandas, kas pavadīja Latvijas ministru, valstī, lai izpētītu biznesa iespējas, ir arī uzņēmēju delegācija 17 cilvēku sastāvā.
Rinkēvičs sacīja, ierodoties Kotokas starptautiskajā lidostā (KIA), pamanījis, ka visa pasažieru pārbaudīšanai izmantotā tehnika ir ražota Latvijā.
Viņš sacīja, ka tā ir skaidra zīme, ka Latvijas uzņēmumiem Ganā ir biznesa iespējas, un viņi izmantos savu vizīti, lai izpētītu šīs iespējas un iespējas.
Runājot par drošības jautājumiem Rietumāfrikas reģionā, Latvijas diplomāts atzīmēja, ka tāpat kā Latvija palīdz tikt galā ar nestabilo drošības situāciju Austrumeiropā Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultātā, Latvijas valdība ir apņēmusies atbalstīt Ganu un pārējos. vardarbīga ekstrēmisma un terorisma problēmas.
Sveicot Latvijas ministru un viņu pavadošo delegāciju, Valsts prezidents Akufo-Addo izteica savas administrācijas gatavību veidot partnerattiecības ar Latviju tirdzniecības, darbības uzsākšanas un drošības jomās.
Viņš piebilda, ka Ganai ir spēcīgs pamats meklēt ciešākas attiecības ar Latviju.
Lai gan tā ir tālu no Ganas, Valsts prezidents sacīja, ka pieejamie pierādījumi liecina, ka Latvijai Ganā jau ir spēcīgas investīciju pēdas.
Viņš izteica atzinību Latvijas valdībai par atbalstu centieniem nodrošināt Rietumāfrikas reģiona drošību.
Viņš piebilda, ka visi turpmākie plāni un atbalsts šajā sakarā ir ļoti apsveicami un cer uz to.
Latvija ir parlamentāra republika ar valdības vadītāju, Ministru prezidentu, kurš izvēlas Ministru kabinetu, un valsts vadītāju, Valsts prezidentu, kuram ir lielā mērā ceremoniāla loma un kurš izvirza Ministru prezidentu.
Katra sasaukuma laikā valdība joprojām ir pakļauta parlamenta apstiprināšanai.
Valsts ir sadalīta 110 viena līmeņa pašvaldībās un deviņās pilsētās ar savām pilsētu domēm un pašvaldību administrācijām.
Nozīmīgākās Latvijas tautsaimniecības nozares 2020.gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (23,1%), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, cilvēku veselība un sociālais darbs (18,1%) un rūpniecība (15,4%).
ES iekšējā tirdzniecība veido 62% no Latvijas eksporta (Lietuva 15%, Igaunija 11%, Vācija 7%), bet ārpus ES 13% notiek uz Krieviju un 5% uz Apvienoto Karalisti.
Runājot par importu, 76% nāk no Eiropas Savienības dalībvalstīm (Lietuva 17%, Vācija un Polija 10%), savukārt ārpus Eiropas Savienības 6% nāk no Krievijas un 2% no Baltkrievijas.
Autors Čārlzs Taki Boadu, prezidenta korespondents
