Budžeta deficīts pārsniegs 3% no IKP. Banka prognozē, ka IKP pieaugums būs mazāks nekā iepriekš. Arī šī gada inflācijas gaidas tika pazeminātas. Valsts parāds šogad būs lielāks nekā pērn.
Inflācija Latvijā saglabājusies zema kopš gada sākuma, un pēdējo mēnešu inflācijas dati ir bijuši nedaudz zemāki, nekā gaidīts 2024. gada jūnijā. Kopš jūnija prognozes fjūčeru cenas daļai enerģētikas un lauksaimniecības produktu ir samazinājušās. Līdz ar to Latvijas Bankas inflācijas prognoze 2024. gadam tika pazemināta līdz 1,3%. Iepriekš cerības bija 1,5%.
Latvijas Banka pārskatījusi inflācijas prognozi nākamajiem diviem gadiem. Jūlijā banka prognozēja inflāciju 2,1% apmērā nākamgad un 1,8% 2026. gadā. Tomēr jaunākās prognozes norāda uz 1,5% inflāciju 2025. gadā un 1,6% 2026. gadā. Izmaiņas… Enerģijas cenas, lai mazinātu inflāciju, savukārt paredzams, ka iekšzemes faktoru loma cenu attīstībā turpināsies ilgāku laiku. Inflācijas gaidu riski turpinās ģeopolitiskās nenoteiktības dēļ, kas neizslēdz būtiskas enerģijas un preču cenu svārstības pasaules tirgos.
2024. gada IKP prognoze tika pārskatīta un samazināta līdz 0,6% no 1,8% jūnijā. Joprojām piesardzīgais ekonomikas aģentu noskaņojums liecina, ka gada otrajā pusē izaugsme atjaunosies.
Atbilstoši pieticīgākam privātā patēriņa un investīciju līmenim 2025.gada IKP prognoze tika pazemināta no 3,3% līdz 2,6%.
Neskatoties uz straujo reālo algu kāpumu, privāto patēriņu pašlaik ierobežo uzkrājumu pieaugums pēc augstas inflācijas perioda. Uzkrājumu veidošanu vēl vairāk veicina patērētāju pesimistiskais noskaņojums. Savukārt investīcijas apgrūtina ar ES fondu izlietojumu saistīto projektu īstenošanas kavēšanās, zemā rentabilitāte virknē nozaru, kā arī aizdevēju piesardzība. Jaunu aizdevumu izsniegšana, visticamāk, atsāksies, jo procentu likmes turpinās kristies.
Arī ekonomikas izaugsmes prognozes 2026. gadā oktobrī, salīdzinot ar jūniju, kļuva pieticīgākas – 3,0% gaidīto 3,8% vietā. Lai gan IKP pieaugumu veicinās privātais patēriņš, investīcijas un eksports, sagaidāms, ka tie pieaugs lēnāk nekā jūnija prognozē, un būtiskāku ietekmi ietekmēs vājā konkurētspēja.
Paredzams, ka budžeta deficīts visā prognozes periodā pārsniegs 3% no IKP. 2024. gada deficīta novērtējums uzlabojās salīdzinājumā ar jūnija prognozēm, jo uzlabojās darbaspēka nodokļu saistību izpilde, ko veicināja ievērojamais algu pieaugums ekonomikā.
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ctrl+Enter Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
Izvēlieties tekstu un nospiediet Ziņot par kļūdu Iesniegt ieteikto labojumu redaktoram
