WLai gan Eiropas Savienībai Latvijā joprojām ir spēcīgs pozitīvs tēls, valsts ekonomiskais progress pēdējos gados ir apstājies. No EUROPP LSE emuāra.
2003. gadā, nedaudz agrāk Latvijas referendums par dalību ES, valsts nacionālā raidorganizācija mazā Latvijas ciematā Želtenjā publicēja ziņu reportāžu par attieksmi pret Eiropas Savienību. Šogad, Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā divdesmitajā gadadienā, žurnālisti Viņš atgriezās ciemā Lai uzzinātu, kas kopš tā laika ir mainījies.
Neraugoties uz bažām par augstajām dzīves dārdzībām un stingriem Eiropas likumiem, lielākā daļa Zeltenjas ciema iedzīvotāju 2003. gada referendumā nobalsoja par pievienošanos Eiropas Savienībai. 2024. gadā šīs sākotnējās šaubas lielākoties ir izzudušas, jo cilvēki atzinīgi novērtēja publisko infrastruktūru, piemēram, ceļu. tīkls Atjaunots ar Eiropas Savienības finansējumu, viņiem ir iespēja brīvi ceļot un justies kā daļai no lielākas Eiropas kopienas.
Tomēr svarīgas problēmas palika. Daudzi iedzīvotāji ir aizbraukuši uz galvaspilsētu, Rīgu vai citur. Slēgta arī valsts skola un blakus esošais ģimenes ārsta kabinets. Izņemot dažas atjaunotās publiskās telpas, citu sabiedrisko attīstības projektu nebija. Tomēr ciema iedzīvotāji to uzskatīja par valsts valdības, nevis ES vainu.
Tā ir taisnība, kā atzīmēja kāds intervējamais, ka Eiropa, šķiet, ignorē tradicionālās ģimenes vērtības. Taču galu galā, kā 2003. gadā paskaidroja kāds ciema iedzīvotājs, labāk bija, ja zemi nopirka dāņu uzņēmēji, nevis krievi – šis noskaņojums šodien, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ir vēl vairāk atbalsojis. Apzināti vai nē, šis ziņu stāsts iemiesoja centrālos naratīvus un tēmas, kas kopš 2004. gada noteica Latvijas integrāciju Eiropā.
Drošība un ekonomika
Drošība un ekonomiskā attīstība ir divas galvenās dimensijas, caur kurām noteikta Latvijas dalība un progress Eiropas Savienībā Gan politiķiem, gan pilsoņiem. Drošība, ko saprot kā Latvijas dziļāku integrāciju Rietumu politiskajās struktūrās, vienmēr ir bijis Latvijas politiskās elites pirmais mērķis.
Tas ietvēra ekonomikas politiku, piemēram, eiro ieviešanu pēc Latvijas smagās ekonomiskās krīzes 2009. gadā. Latvija šajā periodā īstenoja sāpīgas reformas un taupības politiku, kā rezultātā migrācijas dēļ tika būtiski samazināts iedzīvotāju skaits. Viena no galvenajām motivācijām virzīties uz šo ceļu bija vietējo politiķu uzskatā nepieciešamība to pierādīt Latvija pieder pie Eiropas sirds. Krievijas nesenās darbības ir apstiprinājušas šīs bažas par drošību. Eiropas Savienības ārpolitika Pēc tam tā tuvojās Latvijas nostājai un citām Baltijas valstīm.
Ekonomiskais progress nebija tik skaidrs. Pēc straujās izaugsmes ES iestāšanās periodā un, atgūstoties no dziļās recesijas 2009. gadā, Latvijas ekonomika ir stagnējusi. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem dzīves līmenis paaugstinās Latvijā bija daudz lēnāk Kopš ekonomiskās krīzes salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu.
Tā uzskata starptautiskie un vietējie eksperti Galvenie šīs kavēšanās iemesli Ir zems ārvalstu un iekšzemes investīciju līmenis, zems apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijā, nepietiekama inovāciju un augstvērtīgāku produktu attīstība. Iespējams, ka satraucošākais aspekts ir tas, ka masīvā imigrācija, ko piedzīvojusi Latvija, ir izraisījusi ievērojamu jauniešu un kvalificētu darbaspēka skaita samazināšanos. Radās doma strādāt ārzemēs Noteikta latviešu nacionālās identitātes daļa.
Tajā pašā laikā koncentrēšanās uz IKP var aizēnot izdevumu samazināšanos sociālajai palīdzībai, veselībai un izglītībai, kā arī valsts tēriņiem. Sistēmiskas problēmas šajās nozarēs. Latvija Esmu dziļi pieņēmis neoliberālo domāšanulīdz Noraidīt ieteikumus No Eiropas Savienības, lai paplašinātu sociālo aizsardzību. Lai gan daudziem pašreizējā situācija šķiet satraucoša, citiem tā ir Skatieties ilgtermiņāKur ir daudz tendenču, Tai skaitā imigrācijas un sociālās politikas jomāparādīt a Pozitīva attīstībaLai gan tas bija lēnāks, nekā bija paredzēts dalības ES sākumā.
Latviešu paradokss
Neatkarīgi no valsts attīstības uztveres Latvijas pilsoņi pārsvarā novērtē Eiropas Savienību un, atšķirībā no vairuma Centrāleiropas un Austrumeiropas pilsoņu, augstu vērtē Eiropas Savienību. Atbalsts ES laika gaitā ir palielinājies. Pat ja valstī ir konservatīvas pozīcijas, piemēram, attiecībā uz LGBTQ+ tiesības Un ImigrācijaTaču tas neatspoguļo Eiropu kā nacionālo identitāti ietekmējošu spēku. Lai gan drošība ir svarīga, lielākā daļa pilsoņu tā domā Ekonomiskie ieguvumi un pārvietošanās brīvība Kā lielākais ieguvums, atrodoties Eiropas Savienībā.
Paradokss Latvijā ir tāds, ka, neskatoties uz to, ka esam lojāla un apņēmīga ES modernizācijas vīzijai, situācija valstī ir palikusi nemainīga vai pasliktinājusies. Nav iespējams vienkārši novelt vainu uz Eiropas Savienību, jo tai viennozīmīgi ir bijusi izšķiroša loma daudzu sabiedrības sfēru uzlabošanā. Tomēr arī pilnīgas atbildības uzlikšana valstu valdībām nav noderīga.
Latvijas pilsoņiem un ekspertiem valsts politika ir vainīga pie valsts progresa trūkuma. Neskatoties uz to, pašreizējai valdošajai partijai Jaunajai Vienotībai ir izdevies palikt pie varas kopš 2009. gada, izņemot trīs gadu periodu no 2016. līdz 2019. gadam. Lai gan partija gadu gaitā ir mainījusi savu formu, tās liberālais, modernizāciju un pretkorupciju atbalstošais ētoss ir palicis nemainīgs. Latvijas politiskā elite, īpaši kopš ekonomiskās krīzes, ir nopietni pieņēmusi “Eiropas ceļu”.
Sabiedrības un politiķu politiskajā iztēlē Latvijā vienmēr ir bijis kopīgs mērķis – modernizēties, kļūt bagātākiem, līdzināties Rietumvalstīm. Taču diskusijas par to, ko šīs neskaidrās formulas nozīmē praksē, politiskajā telpā lielākoties nav bijušas, atspoguļojot vājas vai gandrīz neesošas attiecības starp vēlētājiem un politiskajiem pārstāvjiem.
Tālu no negatīvas puses, Latvija Pilsoniskā sabiedrība mobilizējas Par dažādiem jautājumiem; Tomēr tā ir Reti starpnieks Pēc institūcijām un politiskajām partijām. Tā vietā Latvijas institūcijas pieņem ES direktīvas attiecībā uz lielāko daļu nacionālo tiesību aktu, jo tās veido savu lēmumu atskaites sistēmu.
Ietekme, ko Latvija tiecās uz ES, reti tika izpausta kā tās nacionālajām interesēm kalpojoša. Tā vietā šīs intereses, piemēram, lielākas drošības garantijas tuvākajā apkārtnē, Tas tika novietots Taču tajā pašā laikā Latvija vēlas virzīt ES mērķus. Tā kā Eiropas Savienības pieeja Krievijai pēdējos divos gados ir mainījusies, tā ir kļuvusi pārliecinošāka, piemēram, prasot visā ES aizliegt lauksaimniecības produktu importu no Krievijas. Atliek noskaidrot, vai tas nozīmē izmaiņas iepriekš lielā mērā nevienlīdzīgajā attiecību modelī.
Daudzējādā ziņā neoliberālais mandāts ir atbrīvojis politiku no tās mērķa kā identitātes un uzskatu izpausmes un formulēšanas, debašu, pieprasījuma un lēmumu formulēšanas telpas. Politiskā elite ir sapratusi un prezentējusi neoliberālo pavērsienu postsociālisma kontekstā kā scenāriju “nav alternatīvas”. Taču Latvijā, kuras pamatā ir pašpietiekamības un individuālo panākumu ētoss, ļoti polarizēta etniskā šķirtne un kultūras naratīvs, kas politiku saista ar korupciju, nevis valsts dienestu, šī telpa ir bijusi īpaši ierobežota.
Eiropas Savienība, tāla un abstrakta vienība, simbolizē sapni par ekonomisko un sociālo modernizāciju, savukārt valstu vadītāji iemieso tās neveiksmīgo realitāti. Arī šobrīd plaisa starp tām paliek tukša un bezveidīga, neskatoties uz pozitīviem rādītājiem, piemēram, lēnām augošo uzticību nacionālajām institūcijām un politisko partiju uzplaukumu. Centra kreisā alternatīva Latvijas politikā.
Bieži vien krīze, piemēram, pašreizējā reģionālā nedrošība, var nozīmēt arī iespēju. Pašreizējās krīzes izšķirošais iznākums varētu būt ciešākas un jēgpilnākas attiecības starp pilsoņiem un politiskajiem pārstāvjiem. Latvija kā “paraugstudente” reti ir mēģinājusi likt savu balsi sadzirdēt plašākā ES politikā.
Kā viņš apgalvoja Bijušais Latvijas prezidents Egils Levičs“Vecā Eiropa joprojām cieš no nespējas apzināties mūsu pozīcijas nopelnus… kas daļēji ir vainojams mūsu nespējā izlauzties no šīs “nevienlīdzīgās aizraušanās” Latvijas pilsoņu un politiķu izaicinājums ir sadarboties Latvijas balss paušana un izaicinājums tās Eiropas partneriem ir ieklausīties dažādās balsīs un kopīgi veidot līdzsvarotākas attiecības.
…
Lildi Loika Viņš ir pēcdoktorantūras pētnieks Sēdertörnas universitātes Baltijas un Austrumeiropas studiju centrā (CBEES). Šis raksts sniedz autora uzskatus, nevis EUROPP – Eiropas Politikas un politikas vai Londonas Ekonomikas augstskolas nostāju. Šis bija raksts Sākotnēji publicēts EUROPP LSE emuārs un pārpublicēts ar atļauju.
