Konkurences padome (KP) aicina degvielas tirgotājus Latvijā neizmantot situāciju ar degvielas cenām un mākslīgi neuzpūst cenas. KP plāno sākt degvielas tirgus uzraudzību, lai uzraudzītu, kā tiek aprēķinātas cenas un kas ietekmē degvielas mazumtirdzniecības cenas.
Tajā pašā laikā degvielas tirgus ir ļoti caurskatāms un tirgotāji var viegli sekot līdzi konkurentu cenām, lai nezaudētu klientus un īstenotu tā dēvēto viedo korekciju. Tāpēc līdzīgas cenas vai vienlaicīgas cenu izmaiņas tirgū nevar kalpot par pierādījumu karteļa līgumam.
Pēc straujā un vienlaicīgā degvielas cenu pieauguma Latvijā, kas jau ir būtiski ietekmējis patērētājus, KP skaidro, ka degvielas cenas visvairāk ietekmē lielas izmaiņas naftas un degvielas vairumtirdzniecībā, kā arī ASV dolāra kurss un citi faktori.
Viens no faktoriem, kas ietekmē degvielas cenas patērētājiem Latvijā, ir naftas cenas tirgos visā pasaulē, kā arī produktu – dīzeļdegvielas un benzīna – vairumtirdzniecības cenas.
Kopš Krievijas uzbrukuma Ukrainai sākuma naftas cena ir strauji pieaugusi – no 95,53 dolāriem par barelu 25.februārī līdz 123,70 dolāriem par barelu 8.martā.
Cenu nosaka situācija tirgū – piedāvājuma un pieprasījuma sinerģija. Degvielas tirgotāji Latvijā iepērk degvielu no ārvalstu tirgiem, kur cenas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz pasaules cenām un ASV dolāra kursu. Tāpēc mazumtirdzniecības cenas regulāri mainās atkarībā no izmaiņām globālajā tirgū. KP skaidro, ka degvielas cenas mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā turpinās mainīties atkarībā no naftas un benzīna produktu cenām Eiropā un pasaulē, kā arī no valūtu kursiem un citiem faktoriem.
Ja pasaules un vairumtirdzniecības cenas kāpj, tad naftas produktu mazumtirdzniecības cenas pieaug Latvijā, kaimiņvalstīs un pārējā pasaulē.
Piemēram, 10.martā dīzeļdegvielas vidējā cena Latvijā bija 1728 eiro/litrā. Lietuvā tas bija 1,761, bet Igaunijā – 1,836.
Turklāt cenu patērētājiem ietekmē tirgus caurskatāmība. Degvielas cenas ir redzamas degvielas uzpildes stacijās un tās var redzēt ikviens. Atjauninājumi tiek publicēti arī tiešsaistē.
Izskatāmās cenas ir pārskatāmas un pārdotā prece – degviela – visiem tirgotājiem ir vienlīdz viendabīga prece, un, ņemot vērā to, ka tirdzniecības principi visur ir vienādi, izmaksu struktūra veidojas līdzīgi. Tādējādi degvielas tirgotāju situācija Latvijā ietver savstarpēju uzraudzību un paralēlu darbību ieviešanu jeb inteliģentu adaptāciju.
Gan ekonomikas teorija, gan ES tiesu prakse liecina, ka jūsu konkurentu cenu ievērošanu nevar uzskatīt par karteļa vienošanās pierādījumu.
Pirms karteļa līguma izsludināšanas vispirms nepieciešams atklāt uzņēmumu savstarpēji saskaņotās darbības. Tieši tāpēc paralēlas darbības, piemēram, cenu maiņa visās degvielas uzpildes stacijās, nevar tikt uzskatītas par konkurences likuma pārkāpumu, jo šādas darbības var veikt bez savstarpējas vienošanās par konkurences ierobežošanu.
Lasi arī: Patērētājus Krievijā skāra pārtikas cenu kāpums, rubļa pavājināšanās
Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis komentē: “Ņemot vērā tirgu un tā caurskatāmību, pastāv risks, ka daļa degvielas tirgotāju var izmantot tirgus izmaiņas savā labā. Piemēram, ja pieaug degvielas iepirkuma cena, daži degvielas tirgotāji var izmantot tirgus izmaiņas. tirgotāji var paaugstināt cenu objektīvu iemeslu dēļ, bet cits tirgotājs var pielāgot cenas un sekot konkurentu piemēram un paaugstināt cenas bez ekonomiska pamatojuma jau iegādātajai degvielai.
“KP izprot augsto tirdzniecības apjukumu un riskus degvielas tirgū un aicina degvielas tirgotājus neizmantot šo situāciju un mākslīgi nepaaugstināt mazumtirdzniecības cenas. Vienlaikus informējam, ka KP plāno uzsākt tirgus monitoringu, lai pētītu, kā veidojas cenas un kādi faktori ietekmē degvielas mazumtirdzniecības cenas, skaidro KP prezidents.
