Latvijas ministrijas un autonomās iestādes 2023.gadam kolektīvi pieprasījušas 2,233 miljardu eiro finansējumu, liecina ceturtdien, 22.decembrī, precizētais Finanšu ministrijas prezentētais ziņojums par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritātēm 2023., 2024. un 2025.gadam. .
Papildu finansējuma pieprasījumi 2024. gadam ir 2,992 miljardi eiro un 2025. gadam – 3,043 miljardi eiro.
Valdība ceturtdien izskatīja ziņojumu par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu plānotajām aktivitātēm 2023., 2024. un 2025.gadā. Ziņojumā iekļauta informācija par šo iestāžu plānotajām prioritātēm un to īstenošanas grafiku.
Ministrijas un citas institūcijas Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram (PKC) kopumā iesniegušas 436 pieprasījumus, kuros norādītas dažādas prioritātes.
Izskatot ministriju un neatkarīgo institūciju pieprasījumus, Finanšu ministrija secināja
Neatkarīgo institūciju finansējuma pieteikumi ir salīdzinoši nelieli un vidēji 1,3% no visiem saņemtajiem finansējuma pieteikumiem.
Tā kā pieejamā fiskālā telpa ir daudz mazāka par finansējuma pieprasījumu, ministrijas tiek aicinātas pārvērtēt savas prioritātes un koncentrēties uz prioritātēm, kuras nav iespējams atlikt. Vienlaikus institūcijas tiek aicinātas apsvērt prioritāšu īstenošanu pašreizējā budžeta ietvaros un iesniegt finansiāli neitrālākus pieprasījumus.
Preses konferencē pēc valdības finanšu ministra ārkārtas sēdes Arvils Ašradnis sacīja, ka jaunā valdība daudz laika veltījusi valdības deklarācijai, kurā ekonomikas pārveidošana ir minēta kā galvenā prioritāte. Tāpēc ministrs sagaida, ka tiks atbalstītas tikai tās prioritātes, kas vērstas uz šo transformāciju.
“Koalīcijas partneriem nav būtisku domstarpību par prioritātēm. Jāstrādā reāli, lai virzītos uz priekšu, sacīja Ašeradens.
Saskaņā ar apstiprināto nākamā gada budžeta sagatavošanas grafiku un vidēja termiņa budžetu 2023.-2025.gadam valdībā vienošanos plānots panākt līdz 13.janvārim.
Kopējais neatkarīgo institūciju iesniegumu apjoms 2023.gadam bija 36,8 miljoni eiro, 2024.gadam – 38,1 miljons eiro un 2025.gadam – 28 miljoni eiro.
Finansējuma pieteikumus iesniedza 13 neatkarīgas institūcijas – Valsts prezidenta kanceleja, Tiesībsarga birojs, Konkurences padome, Tieslietu ministrija (apgabaltiesas un vietējās tiesas), Tieslietu ministrija (Datu valsts inspekcija), Tieslietu ministrija (birojs). Satversmes aizsardzībai), Valsts kontrole, Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Prokuratūra, Centrālā vēlēšanu komisija, sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kā arī radio un televīzijas regulators.
Sabiedriskie elektroniskie mediji 2023. gadam pieprasīja 16,4 miljonus eiro, 2024. gadam 16,5 miljonus eiro un 2025. gadam 10,3 miljonus eiro.
Tieslietu ministrija (apgabaltiesas un vietējās tiesas) 2023.gadam pieprasīja 7,7 miljonus eiro, 2024.gadam – 8,5 miljonus eiro, bet 2025.gadā – 8,7 miljonus eiro.
Tieslietu ministrija (Satversmes aizsardzības birojs) prasīja 5,4 miljonus eiro 2023. gadam, 4,6 miljonus eiro 2024. gadam un 1,3 miljonus eiro 2025. gadam.
Sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir trīs prioritātes, kurām ir nepieciešams finansējums nākamajos trīs gados: Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kapacitāte (0,4 miljoni eiro gadā), Latvijas Radio konkurētspējas stiprināšana (1,3 miljoni eiro 2023. gadam, 1,6 miljoni eiro 2024. 1,7 miljoni eiro). 2025. gadam), kā arī Latvijas Valsts televīzijas kapacitātes stiprināšana (4,2 miljoni eiro 2023. gadam, 4,4 miljoni eiro 2024. gadam un 4,6 miljoni eiro 2025. gadam).
Satversmes aizsardzības birojs Visas uzskaitītās prioritātes ir saistītas ar biroja darba nepārtrauktības nodrošināšanu. Šīm prioritātēm nepieciešamais finansējums ir 0,1 miljons eiro gadā.
